Patlaban akūti trūkst resursu nepilngadīgo ārstēšanai no atkarībām un viņu sociālajai rehabilitācijai, sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte.
Viņa vērsa uzmanību, ka citviet pasaulē līdz ar tā dēvēto narkotiku dekriminalizēšanu nepilngadīgajiem, pieaug nevis vielu lietošanas biežums, bet pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem atkarību ārstēšanā. Līdz ar to, viņasprāt, Latvijas Ārstu biedrības ierosinājums Latvijā dekriminalizēt narkotiku lietošanu ir atbalstāms.
Beinerte gan norādīja, ka jau tagad akūti trūkst resursu nepilngadīgo ārstēšanai no atkarībām un viņu sociālajai rehabilitācijai. Visvairāk trūkst speciālistu, kuri strādātu šajā jomā.
"Latvijā bērnu narkologu un bērnu psihiatru pakalpojumi ikkatram pusaudzim un jaunietim viņa dzīvesvietas tuvumā nav pieejami. Nav arī izstrādāta shēma, kur un kam vislabāk prasīt profesionālu palīdzību brīdī, kad jaunietis ir gatavs to saņemt. Bērnu slimnīca kā terciāra līmeņa ārstniecības iestāde un Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs dara visu iespējamo, lai sagatavotu jaunus speciālistus un piesaistītu esošos speciālistus darbam ar nepilngadīgajiem valsts veselības aprūpes sektorā," viņa sacīja.
Rūpējoties par sabiedrības veselības pratību, iestādes veicina un veicinās sadarbību starp dažādām organizācijām, lai bērniem un jauniešiem būtu pietiekamas zināšanas par savu psihisko veselību. Taču viņa uzsvēra, ka ir nepieciešams arī papildu finansējums atkarību ārstēšanas pakalpojumu sniegšanai bērniem un jauniešiem.
"Domāju, ka šī brīža situācijā, kad Bērnu slimnīcā arvien biežāk nākas sniegt palīdzību vielu pārdozēšanas gadījumos, nevaram atļauties šo jautājumu risināt lēni," viņa uzsvēra.
Beinerte arī piebilda, ka, dekriminializējot narkotisko vielu lietošanu nepilngadīgajiem, atbrīvotos Valsts policijas resursi. Iespējams, daļu no līdzekļiem, kas tiek izmantoti, izskatot gadījumus un ierosinot krimināllietas par atkārtotu vielu lietošanu, varētu pārvirzīt pusaudžu un jauniešu ārstēšanai un profilakses pasākumiem.
Viņa nenoliedz, ka sociālo dienestu noslodze, iespējams, arī pieaugtu, jo nereti palīdzība tiek meklēta šajos dienestos.
"Ir nepieciešamas diskusijas, izpratne, finansējums un cieša sadarbība starp valsts institūcijām, lai mēs spētu pusaudžiem un jauniešiem efektīvi palīdzēt visos gadījumos, kas nonāk mūsu redzeslokā," sacīja ārste.
Konstatējot, ka pusaudzis vai jaunietis lietojis apreibinošās vielas, par to tiek ziņots gan BKUS Sociālajam dienestam, gan Valsts policijai. BKUS Neatliekamā medicīnas centra virsārste Dace Barkeviča informēja, ka, pacientam pēc neatliekamās palīdzības vai palīdzības akūtā situācijā sniegšanas rekomendē pierakstīties vai pieraksta viņu uz konsultāciju pie bērnu narkologa.
"Ja redzam, ka pacientam ir kādi psihiski traucējumi, aicinām uz Neatliekamās medicīnas centra bērnu psihiatru," skaidroja Barkeviča.
Savukārt Sociālā dienesta darbinieki tiek piesaistīti, lai izvērtētu situāciju un saprastu vielu lietošanas problēmas apjomu un iespējamos resursus palīdzības sniegšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā nodotu informāciju pašvaldības Sociālajam dienestam pusaudža vai jaunieša dzīvesvietā. Viņa norādīja, ka nav tā, ka pēc vielu lietošanas fakta konstatācijas BKUS neviens par pusaudzi vai jaunieti neinteresēsies, ja tiks lemts, ka policijai vairs par šādiem gadījumiem nav jāziņo.
Kā vēstīts, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un ar riska grupu jauniešiem strādājošais "Open radošais centrs" aicina Latvijā dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, jo uzskata, ka tas varētu pavērt lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu.
Ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū atbalsta Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tāpat ieceri atbalsta koalīcijā esošie "Progresīvie" un iekšlietu resors. Pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju iestājas valdībā esošā Zaļo un zemnieku savienība.