Austrumu slimnīca informē par īpaši satraucošu tendenci
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīcā) 2024. gada jūnijā palielinājies smagas traumas guvušo pacientu skaits – salīdzinājumā ar analogu periodu 2023. gadā šādu pacientu skaits Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pieaudzis par 13%. Īpaši satraucoša tendence mediķu skatījumā ir traumas, kas gūtas, pārvietojoties ar velosipēdu un elektroskūteri. Austrumu slimnīcas ārsti uzsver: no smagākajām traumām bija iespējams izvairīties, lietojot aizsargekipējumu – ķiveres, roku un kāju aizsargus.
2024. gada jūnijā Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK) neatliekamo palīdzību saņēmis 6391 pacients, no tiem 3951 pacients jeb gandrīz 62% pēc ārstu konsultācijām, izmeklēšanas un ārstēšanas ir izrakstīts ambulatori, bet ap 38% bija jāturpina ārstēšanās stacionārā. Pacientu skaita pieaugums ir vērojams visos profilos, bet īpaši satraucoša tendence ir traumas guvušo pacientu skaita pieaugums. Kopējais pacientu skaits pirmajā vasaras mēnesī, salīdzinot ar 2023. gada jūniju, ir palielinājies par 11,5%, bet traumu guvušo skaits - pat par 13%. Katru dienu traumpunktā pēc palīdzības vēršas vismaz 40 pacientu ar dažādām traumām, kuriem palīdzību sniedz traumatologi, ķirurgi, neiroķirurgi un mikroķirurgi kopā ar ārstu palīgiem un atbalsta personālu.
“Jūnijā NMPUK tika nogādātas 53 ceļu satiksmes negadījumos cietušās personas ar vairāku ķermeņa apvidu ievainojumiem, kuriem bija nepieciešama multidisciplināra ārstu komandas palīdzība, 13 no viņiem bija dzīvībai kritiskā stāvoklī, kas prasīja tūlītēju dzīvībai svarīgu funkciju uzturēšanu un ķirurģisku iejaukšanos. Gandrīz visas traumas bija novēršamas, īpaši tās, kur cietušās personas guva ievainojumus, pārvietojoties ar divriteni vai elektroskūteri. Ātrums, ar kuru pārvietojas riteņbraucēji vai skūteristi, salīdzinot ar automobiļiem un motocikliem, ir relatīvi neliels, bet gūtās traumas bieži vien ir daudz smagākas. Parasti, krītot no divriteņa vai elektroskūtera, cietušie traumē galvu, gūstot galvaskausa un sejas kaulu lūzumus, galvas smadzeņu ievainojumus, kā arī ekstremitāšu lūzumus un iekšējo orgānu traumas. Šo traumu ārstēšana un rehabilitācija ir ilgstoša, bet paliekošas sekas ir neprognozējamas,” skaidro NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs. Tāpēc Austrumu slimnīcas mediķi uzsver: no smagām traumām šajās situācijās varēja izvairīties, lietojot aizsargekipējumu - ķiveres, roku un kāju aizsargus - , taču tas bieži netiek darīts cerībā uz veiksmi. Turklāt aptuveni 25% no visiem traumu guvušiem pacientiem nelaimes gadījuma brīdī bijuši alkohola reibumā.
2024. gada jūnijā katru nedēļu vismaz divi trīs pacienti, kas guvuši traumas, izmantojot velosipēdus vai elektroskūterus, bet nelietojot aizsargekipējumu, nonāk Austrumu slimnīcas reanimācijā. “Aizsargķivere nepasargā no avārijas, bet pasargā no smagākām sekām un mazina to negatīvāko iespējamību. Tā ir tā lielā atšķirība,” skaidro Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis.
Savukārt Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, Dr. med, asociētais profesors Kaspars Auslands, kurš ikdienā ārstē velosipēdu un elektroskrejriteņu pacientus, norāda, ka visbiežāk šie pacienti ir guvuši tieši galvaskausa traumas, kas ārsta ieskatā ir visbīstamākās cilvēka dzīvībai un turpmākajai dzīves kvalitātei. “Jāņem vērā, ka šie cilvēki ir gados jauni un darbspējīgā vecumā, un ir ārkārtīgi bēdīgi, ka par dzīvības un veselības vērtību mēdzam aizdomāties tikai pēc tam, kad ir noticis negadījums. Līdz tam ir neapdomīga vai pārdroša rīcība, vai arī paļaušanās, ka “ar mani nekas slikts taču nenotiks” vai arguments — “kāpēc man būtu jāliek galvā ķivere, kas sabojās matu sakārtojumu”. Ir jānovērtē ilgtermiņa ieguvumi, rūpējoties par savu veselību ikdienā, un jādzīvo apzināti. Nav jāatsakās no izaicinājumiem savā dzīvē, bet tie nekad nevar tikt sasniegti, rīkojoties pārgalvīgi un vienlaikus ignorējot drošības ieteikumus un veselo saprātu. Domājam ar galvu un sargājam to, uzvelkot ķiveri pirms brauciena ar velosipēdu vai elektroskūteri.”
Arī Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis novērojis ļoti negatīvas tendences. Bieži velosipēdu un elektroskūteru vadītāji ir alkohola reibumā, un tas liek konstatēts, kad pacients ar smagām traumām nonāk NMPUK. Otrs vērojums: piedaloties intensīvā satiksmē, velosipēdu un elektroskūteru vadītāji mēģina apbraukt sastrēgumus, spraucoties starp automašīnu rindām, bet, atsākoties kustībai, šādās situācijās ir liels risks tikt saspiestam starp automašīnām joslās, aizķertam ar automašīnas spoguli un nokrist vai arī nonākt sadursmē ar ātrāku un smagāku transportlīdzekli.
“Jāņem vērā, ka šie braucēji parasti ir bez ķiveres, T-kreklā, šortos un nereti vēl ar iešļūcenēm kājās, kas nedod nekādas izredzes noturēties stabili uz ceļa. Diemžēl visbiežāk šiem satiksmes dalībniekiem cieš galva, bet ne tikai: tiek gūtas arī pleca un atslēgas kaula traumas vai tiek sadragātas kājas. Nenoliedzami, ikvienam, kas piedalās satiksmē, ir jāzina un jāievēro ceļu satiksmes noteikumi — jāskatās zīmes un jārēķinās ar citiem satiksmes dalībniekiem. Neatrisināts jautājums ir arī tas, ka velosipēdu un elektroskūteru braucēji var lietot gan ietvi, gan veloceliņu, gan brauktuvi, un pārējie satiksmes dalībnieki nevar pat nojaust, kurā virzienā šie braucēji izlems turpināt ceļu. Diemžēl visvairāk apdraudēti kļūst gan gājēji uz ietves, kuriem vispār nebūtu jājūtas apdraudētiem vai jāģērbjas “bruņās”, gan arī paši velosipēdu vai elektroskūteru braucēji, kas bieži vien nav pat aizdomājušies par ķiveres nepieciešamību,” rezumē Andris Vikmanis. Klīnikas vadītāja pieredzē ir gadījumi, kad jaunāks un attiecīgi smagākas miesasbūves skūtera braucējs uztriecas senioram, kas pārvietojas pa ietvi: trieciens un kritiens senioram diemžēl beidzas ar ļoti nopietniem kaulu lūzumiem.
Austrumu slimnīcas ārstu pieredze liecina: lai gan arī Latvijā ir mainījusies braukšanas kultūra, joprojām nepiedodami daudz cilvēku gūst traumas, vienkārši paļaujoties — gan jau ar mani nekas slikts nenotiks! Pārmaiņas cilvēku attieksmē pret dzīvības vērtību nenotiek ātri, taču ārsti aicina ikreiz, izejot no mājas, neaizmirst ķiveri, ja paredzams pārvietoties ar velosipēdu vai skūteri.