Pētījums: Pieaugot vecumam, samazinās pusaudžu iesaiste ārpusskolas aktivitātēs

Pieaugot vecumam, samazinās pusaudžu iesaiste gandrīz visos organizēto ārpusskolas aktivitāšu veidos, liecina Slimību profilakses un kontroles centra publicētā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma rezultāti.

Pētījumā tika iesaistīti 11, 13 un 15 gadus veci skolēni. Secināts, ka kopumā 80% skolēnu iesaistās organizētās ārpusskolas aktivitātēs - 82,2% zēnu un 79,8% meiteņu. Turklāt 46,2% pusaudžu iesaistīti vismaz divās dažādās organizētās ārpusskolas aktivitātēs.

Kopumā 62,7% skolēnu iesaistīti ar paaugstinātu fizisko aktivitāti saistītās nodarbēs, piemēram, organizētās komandu vai individuālā sporta nodarbībās. Vislielākais zēnu īpatsvars jeb 55,7% ir organizētās komandu sporta aktivitātēs, savukārt vislielākais meiteņu īpatsvars jeb 53,3% - nodarbībās mūzikas vai mākslas skolā vai pulciņos.

Analizējot pusaudžu iesaisti organizētās ārpusskolas aktivitātēs vecuma grupās, pētījumā novērots, ka, pieaugot vecumam, samazinās iesaistīto meiteņu un zēnu īpatsvars gandrīz visos organizēto ārpusskolas aktivitāšu veidos.

Attiecībā uz iesaisti neorganizētās ārpusskolas aktivitātēs katru dienu, vairākas reizes nedēļā vai vairākas reizes mēnesī, lielākais pusaudžu īpatsvars abās dzimuma grupās brīvajā laikā vislabprātāk atpūšas mājās, guļot uz dīvāna, noskaidrots pētījumā. To dara 82,9% zēnu un 90,5% meiteņu. Vēl vairums - 70,2% zēnu un 74,9% meiteņu - tiekas ar draugiem pie mājām, spēļu laukumos, pie soliņiem un tamlīdzīgi.

Vairāk nekā puse jeb 62,1% Latvijas 11-15 gadus vecie pusaudži kā motivējošos faktorus iesaistei fiziskajās aktivitātēs visbiežāk min iemeslus "lai uzlabotu savu veselību", kas ir izplatītākais motivējošais faktors abās dzimuma grupās. Pēc tam seko faktori "lai būtu labā formā", ko kā iemeslu minējuši 57,2% pusaudžu, kā arī "lai būtu sportisks", ko minējuši 50,3% pusaudžu. Savukārt visretāk minētie iemesli ir "lai būtu stilīgs", ko minējuši 25,2% pusaudžu, "lai uzvarētu" - 30,2% un "lai izklaidētos" - 33,2%.

Pētījumā norādīts, ka pusaudži pavada būtisku laika daļu skolā, tādēļ pozitīva attieksme un pieredze skolā var veicināt skolēnu veselību un labbūtību, veidojot viņiem pozitīvu dzīves uztveri un pieredzi. Skolā gūtā pieredze būtiski ietekmē pusaudžu pašsajūtu, apmierinātību ar dzīvi, veselības uzvedību, pašcieņu. Pozitīva savas skolas uztvere ir identificēta kā aizsargfaktors veselības riska uzvedībai, uzsver Slimību profilakses un kontroles centrā.

Vienlaikus kopš 2002.gada saglabājas tendence, ka, palielinoties skolēnu vecumam, samazinās skolēnu īpatsvars, kuri savu skolu vērtē pozitīvi. Kopš 2018.gada abās dzimuma un visās vecuma grupās, izņemot 13 gadus vecus zēnus, būtiski samazinājies skolēnu īpatsvars, kuriem ļoti patīk viņu skola. Kopējais samazinājums zēniem ir 2,5 un meitenēm - 7,7 procentpunkti.

Pētījums veikts 2022./2023. mācību gada laikā, un tas tiek realizēts katrus četrus gadus un aptver reprezentablu skolēnu grupu 11, 13 un 15 gadu vecumā, gūstot datus par dažādu ievainojumu biežumu un to veicinošiem apstākļiem pusaudžu vecumā.