Pacienti, kas slimo ar vēzi vai citām nopietnām slimībām, reti saprot, ka viņu liktenis var būt atkarīgs no slepeniem cenu darījumiem, kas noslēgti starp valsts amatpersonām un farmācijas vadītājiem, raksta " Investigate Europe".
"Sarunas ir pilnīgi slepenas. Viss notiek ar aizzīmogotu aplokšņu palīdzību, ar kurām pret parakstiem apmainās ieinteresētās puses,” žurnālistiem atklāj viens no šādos darījumos iesaistītiem. "Mēs neko neievietojam savās elektroniskajās sistēmās."
Valstis domā, ka no šiem slepenajiem darījumiem ietaupa lielus naudas kīdzekus, taču patiesībā tās tiek retstatātas viena otrai, nezinot, cik par medikamentiem citi patiesībā maksā. Neraugoties uz atlaidēm, valdībām bieži tiek iekasētas lielas maksas par medikamentiem vai arī tiem vispār nevar piekļūt, atklāj "Investigate Europe" žurnālistu astoņus mēnešus ilgā izmeklēšana.
Pacienti cieš, jo uzņēmumi izvēlas, kur ir izdevīgāk laist tirgū savas zāles. “Mums ir pirmās, otrās un trešās klases Eiropas pilsoņi, kad runa ir par piekļuvi. Tas ir skandāls,” saka Klemenss Auers, kurš līdz 2018. gadam bija Austrijas Veselības ministrijas ģenerāldirektors.
Farmācijas uzņēmumi faktiski saņem miljardus, ko eksperti sauc par “bezprocentu aizdevumiem” no slepeniem medicīnas darījumiem ar valstīm.
Zāļu ražotāji ar katru gadu pieprasa arvien augstākas cenas, bieži vien ar jau noteiktām atlaidēm, saka Joergs Indermits no Šveices Federālā sabiedrības veselības biroja. “Pēdējais piemērs, kas man ir, ir 50 000 franku [51 800 eiro] mēnesī par jaunām onkoloģijas zālēm. Mums nekad nav bijusi tik augsta cena. Lai gan ar šīm jaunajām zālēm tiek ārstēti tikai 10-20 pacienti, tās ir ārkārtīgi dārgas".
Žurnālisti runāja ar desmitiem amatpersonu, kuras ir saistītas ar konfidenciālu cenu noteikšanu, un aprakstīja “absurdo” sistēmu, kas liek viņiem vienoties par zāļu cenām ar aizsietām acīm. "Cenu slepenība tiek uzskatīta par nozares pamatvērtību," saka Vims van Hārtens, holandiešu onkologs, kurš gadiem ilgi meklējis vēža terapijas patiesās izmaksas Eiropā.
Izmeklēšanā konstatēts, ka bagātās valstis par noteiktām zālēm parasti maksā mazāk nekā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Tas atklāj satraucošu plaisu daudzu inovatīvu medikamentu pieejamībai visā blokā, savukārt zāļu firmas gūst milzīgu peļņu no veselības aprūpes sistēmām.
Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina noteiktas zāļu kategorijas lietošanai visā Eiropā. Pēc tam uzņēmumi izvēlas, vai viņi vēlas tirgot zāles valstī vai nē. Oficiālo cenu nosaka katra valsts atsevišķi un tad sākas individuālas sarunas, lai vienotos par slepenām atlaidēm, raksta " Investigate Europe".
Farmācijas uzņēmumi faktiski saņem miljardus, ko eksperti sauc par “bezprocentu aizdevumiem”, jo lielākā daļa štatu sākumā tiem maksā augstāku oficiālo zāļu cenu. Tad laika gaitā uzņēmumi diskrēti atgriež starpību starp oficiālo cenu un reālo, sarunāto cenu. Beļģijā vien šī peļņa 2023. gadā sasniedza 1,5 miljardus eiro. Lielākos tirgos atlaides ir lielākas, un rūpniecībai uz laiku aizdotās valsts naudas summas ir vēl lielākas.
Nozare ir "nelokāmi noklusējusi šo sarunu rezultātus", saka juriste un sabiedrības veselības aizstāve Ellen 't Hoen. "Visu slepenība dod viņiem milzīgu spēku spēlēt "skaldi un valdi."
Valstis slēdz slepenus darījumus, cerot ierobežot pieaugošās jauno zāļu izmaksas, taču inovatīvo zāļu cenas pieaug visur. Nīderlandē valsts slimnīcu budžeta daļa, kas iztērēta šīm zālēm, pēdējo 15 gadu laikā ir pieaugusi no 0,6 procentiem līdz 10 procentiem, stāsta holandiešu onkologs van Hārtens.
Analīze liecina, ka valstis visā Eiropā maksā ļoti dažādas cenas par "brīnumainajām" cistiskās fibrozes zālēm. ASV biotehnoloģiju uzņēmums Vertex Pharmaceuticals, kuram ir ārstēšanas monopols, var prasīt vairāk nekā 200 000 eiro uz vienu pacientu gadā par savu Kaftrio/Kalydeco izrāvienu, kas ir vairāk nekā 40 reizes lielākas par prognozētajām ražošanas izmaksām, liecina Apvienotās Karalistes pētnieki .
Firma to apstrīd, sakot, ka cenas nenosaka ražošanas izmaksas, bet gan ieguldījumi to attīstībā, uzņemtais risks un to vērtība sabiedrībai.