Austrumu slimnīcā šogad stacionēti jau 15 578 pacienti; pieaudzis slimnīcā veikto operāciju skaits

© Dmitrijs Suļžics/MN

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) šī gada trīs mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, palielinājies gan ārstēto pacientu, gan veikto operāciju, ambulatoro vizīšu, konsultāciju un izmeklējumu skaits, liecina slimnīcas pirmā ceturkšņa operatīvais pārskats.

Kopumā šī gada pirmajā ceturksnī stacionāri ārstēti 15 578 pacienti - šo pacientu skaits pārskata periodā palielinājies par 4,6% jeb 681 pacientu, salīdzinot ar analogu periodu 2023.gadā. Pārskata periodā par 2456 jeb 20,8% attiecībā pret 2023.gada pirmo ceturksni pieaudzis arī slimnīcā veikto operāciju skaits. Tāpat audzis arī ambulatoro vizīšu un attālināto konsultāciju apjoms - no 75 414 pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos līdz 82 030 2024.gada pirmajā ceturksnī ceturksnī, palielinoties par 8,8%.

Ambulatorajiem pacientiem, tajā skaitā dienas stacionāra pacientiem, veikto laboratorisko izmeklējumu skaits pārskata periodā, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 15%, slimnīcai nodrošinot 314 722 izmeklējumus.

Attālināti sniegto konsultāciju skaits salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 49,9%. 2024.gada trīs mēnešos sniegtas 14 614 attālinātās konsultācijas jeb 17,8% no visām ambulatorajām vizītēm/konsultācijām, kamēr 2023.gada trīs mēnešos - 9752 attālinātās konsultācijas. Visvairāk attālinātās konsultācijas pārskata periodā sniedza uztura speciālisti un māsas klīniskās barošanas jautājumos - 38%, infektologi - 14% un dermatologi, venerologi -9%.

Pacientu, operāciju, vizīšu un izmeklējumu skaita pieaugums vēl aizvien tiek saistīts ar Covid-19 sekām kontekstā ar pacientu iespējām pēc pandēmijas beigām risināt iepriekš atliktās veselības problēmas.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs uzsver, ka būtiska virzība pārskata periodā veltīta jautājumiem, kas saistīti ar slimnīcas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvām un stratēģisko virzienu attīstību. Slimnīcas 2024.gada prioritātes saistītas ar integrētas digitālās sistēmas izveidi, kas nodrošinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu, ārstniecības, izglītības un zinātnes projektu attīstību un komandas stiprināšanu, un īpaši aktīvi ar šiem jautājumiem strādāts jau pirmajos trīs gada mēnešos, viņš norāda.

Virzoties uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu, pēc RAKUS iniciatīvas trīs Latvijas klīniskās universitāšu slimnīcas pārskata periodā aktivizējušas vairāku pasākumu kompleksu īstenošanu, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp slimnīcām, novērstu izmeklējumu dublēšanos, atslogotu pacientu ikdienu un atvieglotu ārstu darbu.

Uzlabojot ārstniecības procesus, kad pacients ārstējas vairākās slimnīcās, nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kā arī novērstu dubultizmeklējumu veikšanu, slimnīca sadarbībā ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) uzsākusi virkni aktivitāšu datu apmaiņai starp trim slimnīcām. Starp tām ir, piemēram, radioloģisko izmeklējumu apmaiņa un vēža pacienta datu nodošana no BKUS uz PSKUS un RAKUS, pacientam sasniedzot pilngadību, kā arī citi pasākumi. Nākotnē plānota sadarbības paplašināšana, iekļaujot vairāk diagnostikas datu un stiprinot uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu medicīnā, lai sniegtu personalizētu un efektīvāku aprūpi.

Pārskata periodā RAKUS speciālisti turpināja apgūt inovatīvas tehnoloģijas un īstenot unikālas operācijas, sniegt palīdzību Krievijas iebrukuma rezultātā smagi cietušajiem Ukrainas karavīriem, līdzdarboties Latvijas medicīnas nozarei svarīgu stratēģisko jautājumu risināšanā un attīstīt starptautisko sadarbību dažādu projektu ietvaros.

RAKUS onkoloģijas jomas eksperti kopā ar Eiropas Vēža institūtu organizācijas ekpertiem turpināja darbu pie Nacionālā vēža centra akreditācijas. Lai nākotnē nodrošinātu multidisciplināru vēža ārstēšanas taktiku visiem onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā saskaņā ar Eiropas vadlīnijām tiek strādāts pie metodoloģiskās vadības jautājumu sakārtošanas un pacientu ceļu izstrādes biežāk sastopamajām vēža lokalizācijām jeb veidiem.

Pārskata periodā slimnīcā veikta Latvijā un Baltijā pirmā intraoperatīvā staru terapijas procedūra krūts vēža pacientei. Intraoperatīvā staru terapija tiek izmantota, lai apstarotu audzēja ložu operācijas laikā uzreiz pēc audzēja izņemšanas, un tā dod iespēju atsevišķām pacientu grupām atteikties no pēcoperācijas - adjuvantas - staru terapijas. Pateicoties intraoperatīvās staru terapijas iekārtas veiksmīgam pielietojumam, RAKUS krūts vēža ārstēšana atsevišķām pacientu grupām kļūst vēl saudzīgāka, vienlaikus būtiski saīsinot ārstēšanās laiku.

RAKUS valdes loceklis profesors Haralds Plaudis atzīmē, ka statistiskie rādītāji pirmajos trīs mēnešos apliecina, ka šogad ir bijis vairāk pacientu un speciālisti ir veikuši lielāku darba apjomu nekā tādā pašā laika periodā 2023.gadā. Viņaprāt, universitāšu slimnīcu noslodzes mazināšanai būtu nepieciešami steidzami risinājumi, stiprinot otrā un trešā līmeņa slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļu kapacitāti.

Pārskata periodā reģistrēto akadēmisko pētījumu skaits ir pārsniedzis plānoto, un jau trīs mēnešos tas pārsniedz pusi no visam gadam plānotajiem 155 pētījumiem - to ir veicinājusi iesaiste būtiskos nacionālos un starptautiskos projektos, tostarp valsts pētījumu programmas "Biomedicīna" un "Apvārsnis Eiropa" ietvaros. RAKUS speciālisti publicējuši 32 zinātniskās publikācijas izdevumos, kas citētas "Scopus" vai "Web of Science" starptautiskajās datubāzēs, no kurām ievērojama daļa izdevumos ar augstu starptautisku reitingu. Būtiska šo publikāciju daļa veidota kopā ar ievērojamiem ārvalstu speciālistiem vai Latvijas pētniecības organizāciju zinātniekiem, tādējādi demonstrējot veiksmīgu sadarbību starp institūcijām.

Saskaņā ar izstrādāto ilgtermiņa attīstības plānu RAKUS pārskata periodā atklāti vairākus ārstniecībai būtiskus infrastruktūras objektus, kas ne tikai uzlabos pacientu ārstēšanas un aprūpes iespējas, bet arī personāla darba apstākļus.

RAKUS valdes loceklis Kaspars Plūme atgādina, ka janvārī atklātas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" jaunizbūvētās Ķīmijterapijas dienas stacionāra telpas, gaišā un mūsdienīgi aprīkotā vidē nodrošinot ārstēšanas iespējas par aptuveni 30% vairāk pacientu nekā līdz šim. Savukārt februārī - Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas Infekciju bloka jaunizbūvētās telpas, kurās iespējams nodalīt pacientu plūsmu ar infekciju slimību pazīmēm no pārējiem pacientiem, tādējādi mazinot un novēršot infekciju izplatīšanās riskus. Plūme norāda, ka tās ir pirmās slimnīcas telpas Baltijas valstīs, kas izbūvētas atbilstoši starptautiski apstiprinātām augstākajām epidemioloģiskās drošības prasībām.

Virzoties uz Nākotnes slimnīcu, pārskata periodā turpinājās stacionāra "Gaiļezers" 9. korpusa ārstniecības nodaļu atjaunošanas darbi, ēkas izbūves darbi Diagnostiskās radioloģijas nodaļas plūsmu nodalīšanai, kā arī stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" rezerves operāciju bloka un nodaļu atjaunošanas būvprojekta detalizācija.

Somijā un Igaunijā bāzētais arhitektu birojs "AW2 Architects Oy", kas specializējas veselības jomas būvju, tajā skaitā slimnīcu, projektēšanā, turpināja infrastruktūras attīstības izpētes darbus un detalizēta būvprojekta izstrādi minimālā sastāvā jauna infekciju slimību un plaušu veselības korpusa izbūvei, kā arī vienotās ambulatorās daļas ar savienojošo korpusu izveidošanai un teritorijas atjaunošanai Hipokrāta ielas teritorijā.

Veselība

Ieteikums izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens – jeb aptuveni divus litrus dienā – bieži atrodams dažādos medicīnas un daļēji medicīniskos avotos. Daudzi cilvēki to dara, uzskatot, ka vairāk ūdens dzeršana ir izdevīga. Tomēr zinātniskie pierādījumi par šo jautājumu ir pretrunīgi.

Svarīgākais