Pētījums: klimata pārmaiņas saasina neiroloģiskās slimības

© Pixabay

Trešdien publicēts jauns Londonas Universitātes pētījums, kas liecina, ka planētai arvien uzkarstot, ekstrēmas temperatūras ietekmē neiroloģiskās slimības.

Tādi stāvokļi kā demence, epilepsija un depresija var izplatīties un saasināties, pasaulei uzkarstot. Londonas Universitātes koledžas pētnieki analizēja, kā ārkārtējs karstums un klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas ietekmē izplatītākās neiroloģiskās slimības un garīgās veselības traucējumus.

Viņi atklāja, ka vides faktori ne tikai ietekmē slimību izplatību, bet var palielināt saistīto hospitalizācijas, invaliditātes un pat nāves risku.

Klimata pārmaiņu ietekme uz veselību ir labi pētīta, jo īpaši attiecībā uz infekcijas un elpceļu slimībām. Taču ārkārtēja karstuma izraisīti apstākļi ietekmē arī neiroloģisko veselību.

"Lai smadzenes darbotos pareizi, tās ir jāuztur salīdzinoši šaurā temperatūras diapazonā," sacīja Sandžejs Sisodija, Neiroloģijas institūta profesors, kurš vadīja pētījumu. "Ja smadzenēm ir slimība, tad smadzeņu spēja regulēt ķermeņa temperatūru ir apdraudēta.”

Profesors piebilst, ka ir nepieciešams izpētīt precīzu mehānismu, kas saista neiroloģiskus traucējumus ar augstāku temperatūru. Tā kā ārkārtēji laikapstākļi pasliktinās un kļūst arvien izplatītāki, arvien svarīgāk ir noskaidrot precīzas cēloņsakarības, kas ietekmē vecākās un neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

Veselība

Ieteikums izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens – jeb aptuveni divus litrus dienā – bieži atrodams dažādos medicīnas un daļēji medicīniskos avotos. Daudzi cilvēki to dara, uzskatot, ka vairāk ūdens dzeršana ir izdevīga. Tomēr zinātniskie pierādījumi par šo jautājumu ir pretrunīgi.

Svarīgākais