Latvijā bieži sastopamam audzēju veidam ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropā

Viens no iemesliem, kādēļ sievietes mazāk apmeklē medicīnas speciālistus, ir zems pašvērtējums, uzskata ginekoloģes Vija Veisa un Kristīne Pčolkina.

Patlaban Latvijas sieviešu vidū viens no izplatītākajiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis, ik gadu aptuveni 200 sievietes uzzina šo diagnozi. Turklāt saslimstība un mirstība no šī audzēja joprojām ir viena no augstākajām Eiropā. Ginekoloģes vērš uzmanību, ka dzemdes kakla vēzis var neattīstīties, ja savlaicīgi tiek veiktas profilaktiskās pārbaudes. Dzemdes kakla vēža skrīnings, kā arī vakcinācija pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu var nozīmīgi samazināt dzemdes kakla vēža attīstību un nāvju skaitu, taču vairums Latvijas sieviešu šo iespēju neizmanto.

Ginekoloģes norāda, ka ilūzija "ar mani tas nenotiks", nespēja atrast laiku sev un savai veselībai un bailes no analīžu rezultātiem ir tikai daži no iemesliem, kādēļ sievietes ārsta vizītes un profilaktiskās pārbaudes atliek uz vēlāku laiku.

Veisa skaidro, ka nereti par sievietes veselību ierasts domāt un runāt reproduktīvajā jeb pēcnācēju radīšanas aspektā. Viņa piekrīt, ka reproduktīvajā periodā, kas ir 15 līdz 49 gadi, sieviete savu veselību pieskata un dodas pie speciālistiem biežāk, vēršoties pēc palīdzības tādos jautājumos kā grūtniecības plānošana, novērošana, izsargāšanās un kontracepcija, taču ar to sieviešu veselība nebeidzas.

"Ļoti svarīga ir arī tā sieviešu daļa, kas grūtniecību vairs neplāno, kas dzīvo savu dzīvi pēc menopauzes. Varbūt var šķist, ka pie ginekologa vairs nav ko darīt, taču tā nebūt nav. Šie onkoloģiskie riski - krūts vēža, kolorektālā vēža un arī dzemdes kakla vēža riski - pastāv un pat pieaug," skaidro Veisa.

Ekspertes atzīmē, ka papildu iemesls, kādēļ sievietes mazāk apmeklē speciālistus, ir zems pašvērtējums. Proti, sabiedrībā vēl joprojām radusi sievieti asociēt ar mātes un rūpju identitāti, bet, kamēr šis skatījums un audzināšana nemainīsies, sievietes nespēs saskatīt savu veselību kā galveno prioritāti.

Nereti sievietei ir arī emocionāli svarīgi iegūt atļauju un atzinību no citiem - "Tu esi visu izdarījusi. Tu beidzot vari parūpēties par sevi, Tu to esi pelnījusi". Ārsti aicina atcerēties, ka pats svarīgākais ir sievietes dzīvība, tikai pēc tā var sekot rūpes, izvēle būt vai nebūt mātei un citas sabiedrības lomas. No šādas domāšanas izriet arī tādi sieviešu komentāri kā "man nav laika" un citi iegansti, lai sevi kā cilvēku pastumtu malā, norāda ginekoloģes.

Ne mazāk svarīgs aspekts ir arī finanses, jo sievietei sevi nostādot prioritāšu saraksta apakšā, līdzekļus savai veselībai atrast grūtāk. Pat tad, ja daudzas pārbaudes ir valsts apmaksātas, šķietamais finansiālais un laika aspekts kalpo kā liels šķērslis.

Ginekoloģes atzīst, ka nozīmīgu lomu spēlē arī bailes. Visbiežāk tās ir bailes no nezināmā. Daudzas sievietes izvēlas nezināt savus vēža saslimšanas riskus, un tādēļ apzināti nedodas uz profilaktiskām pārbaudēm, tomēr neziņa nelikvidē problēmu. Savlaicīgi atklātu saslimšanu iespējams ārstēt gan daudz efektīvāk, gan organismam un pašsajūtai saudzīgāk, nekā ielaistus onkoloģiskus gadījumus.

Tāpat sievietes veselībā svarīgu lomu spēlē arī ģimenes locekļi, kuru pienākums ir atgādināt savām sievām, mammām un māsām doties pie veselības aprūpes speciālista.

Speciālistes aicina sievietes no 25 gadiem regulāri atsaukties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) aicinājumiem veikt profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningus.

NVD sievietēm no 25 līdz 67 gadu vecuma nosūta uzaicinājumu uz valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu reizi trijos gados. Savukārt sievietēm vecuma posmā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados tiek izsūtīts uzaicinājums uz krūts vēža pārbaudi.

Ginekoloģes atgādina, ka mūsdienās pieejama arī vakcīna pret dzemdes kakla vēža izraisošo cilvēku papilomas vīrusu. Jauniešiem no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot) tā ir valsts apmaksāta, bet ieteicama sievietēm līdz pat 45 gadu vecumam, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai ginekologu. Savukārt vakcinējoties pēc priekšvēža izmaiņu atklāšanas un ārstēšanas, sevi pasargājam no slimības atkārtotas attīstības, kā arī dzemdes kakla vēža. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo sievietēm, kurām jau reiz atklāta dzemdes kakla priekšvēža slimība, ir daudz augstāks risks atkārtoti saslimt.

"Tas, cik bieži jāapmeklē ginekologs noteikti ir individuāls jautājums - iespējams, kādai sievietei tas būs dzemdes kakla vēža skrīnings reizi trijos gados, bet kādai citai sievietei daudz biežāk atkarībā no sūdzībām un veselības stāvokļa, ģimenes vēlmēm plānot vai neplānot grūtniecību," atgādina Veisa.

Pčolkina piebilst, ka svarīgi, lai sievietes apzinās savas sūdzības un tām parādoties uzreiz vēršas pie ginekologa. Tas iekļauj menstruālā cikla traucējumus, neregulāru asiņošanu, sāpes, nepatīkamu diskomfortu. Plašāk par visiem "sarkanajiem karogiem", ginekologs pastāsta katras vizītēs laikā.

"Būtiski, lai sievietes atsaucas uz skrīninga aicinājumiem, ne tikai veicot regulāras pārbaudes, bet arī saņemot iespēju aprunāties ar ārstu," norāda Pčolkina.