Vairākas nevalstiskās organizācijas aicinājušas Veselības ministriju (VM), Finanšu ministriju (FM), Labklājības ministriju (LM) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju paredzēt finansējumu kontracepcijas līdzekļu nodrošināšanai visām Latvijas jaunajām sievietēm vecumā līdz 25 gadiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB).
Šādu aicinājumu izteikusi LĀB, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Vecmāšu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, biedrība "Papardes zieds", biedrība "Centrs Marta" un Latvijas Pacientu organizācijas tīkls.
Atbildīgajām ministrijām nosūtītajā vēstulē organizācijas ir aktualizējušas problēmsituācijas saistībā ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību Latvijā, īpašu uzmanību vēršot nepilngadīgo jauniešu veselībai. Organizācijas norāda, ka Latvijā ir vislielākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Baltijas valstīs. No tām aptuveni 100 nepilngadīgās jaunietes katru gadu piedzemdē, bet 30% no visām grūtniecēm veic mākslīgo abortu. Piemēram, 2022.gadā abortu 15-17 gadu vecuma grupā veica 46 reizes, bet 18-19 gadu vecuma grupā - 158 reizes. Septiņos gadījumos meitenes bija jaunākas par 14 gadiem.
Ārsti uzsver, ka ievērojamais abortu skaits var negatīvi ietekmēt spējas radīt pēcnācējus turpmākajos dzīves gados.
Savukārt 2022.gadā sievietēm līdz 17 gadu vecumam piedzima 94 bērni (93 dzīvi dzimušie), bet 18-19 gadu vecumā - 313 (310 dzīvi dzimušie).
Organizācijas norāda, ka nepilngadīgo grūtniecība saistās ar daudziem nopietniem sarežģījumiem, kas rada ievērojamus papildus izdevumus veselības aprūpei. To vidū ir jaundzimušo mirstība (par 60% augstāks jaundzimušo mirstības rādītājs nekā mātēm virs 24 gadu vecuma), veselības nevienlīdzība, slikta seksuālā veselība, kā arī slikta emocionālā labklājība un psihiskā veselība.
Šī situācija ir saistīta ar nepietiekamajām zināšanām par reproduktīvo veselību un zemo izpratni par veselību kopumā, kā arī faktu, ka jauniešiem nav iespējams iegādāties nepieciešamos kontracepcijas līdzekļus, uzskata ārsti.
Organizācijām pieejamais 2023.gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem atspoguļo, ka prezervatīva lietošana seksuāli aktīvu 15 gadu vecu pusaudžu vidū samazinās. Pētījumā secināts, ka pārtrauktais dzimumakts ir otra biežākā kontracepcijas metode iedzīvotāju vidū, un šīs metodes lietošana pusaudžu vidū manāmi palielinās. Tāpat secināts, ka dzimumattiecības bieži vien netiek plānotas, un to laikā vairums nav domājis par izsargāšanos un faktu, ka var iestāties grūtniecība. Visbiežākie neplānotas grūtniecības iemesli 15-24 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir kontracepcijas nelietošana, kļūme kontracepcijas lietošanā un nepareizi izvēlēts kontracepcijas veids.
Vidējā summa mēnesī, ko iedzīvotāji tērē pretapaugļošanās līdzekļu iegādei, ir 5,50 eiro. Tas nozīmē, ka vismaz puse no iedzīvotājiem pretapaugļošanās līdzekļu iegādei naudu netērē, uzskata ārstu organizācijas.
Arī "Centrā Marta" arvien biežāk vēršas sievietes, kuras cieš no savu partneru vardarbības grūtniecības laikā, kā arī sievietes, kurām grūtniecība iestājusies seksuālās vardarbības rezultātā. Organizācijas uzsver, ka kontracepcijas pieejamība un sabiedrības informētības uzlabošana par reproduktīvo veselību, dzimumu līdztiesību un piekrišanu varētu ilgtermiņā novērst šādas traģiskas situācijas.
Lai nodrošinātu kontracepciju visām jaunajām sievietēm vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem, un kam kontracepcija būtu nepieciešama, veselības budžetā būtu jāparedz ap 2,6 miljoniem eiro, liecina ārstu aplēses.
