Tikai pusei cilvēku Latvijā ar asinsreces traucējumiem pieejami atbilstoši medikamenti

© pexels.com

Latvijā dzīvo aptuveni 236 iedzīvotāji ar asinsreces jeb koagulācijas traucējumiem, bet tikai pusei no tiem ir pieejami atbilstoši medikamenti, vēstīja Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele.

Tiek lēsts, ka Eiropā no 30 miljoniem iedzīvotāju ar retām slimībām aptuveni 90 000 iedzīvotāju saskaras ar asinsreces jeb koagulācijas traucējumiem - vismaz 236 no tiem dzīvo Latvijā.

Asins recēšanas traucējumi ir retas slimības, no kurām atpazīstamākā diagnoze ir hemofilija, bet visbiežāk sastopamā - Villebranda slimība. Ar šīm diagnozēm Latvijā reģistrēti attiecīgi 114 un 91 iedzīvotāji. Pārējiem 31 ir dažādi vēl retāk sastopami asins recēšanas traucējumi.

Saskaņā ar "ORPHA.net" informāciju par reto slimību izplatību un Slimību un profilakses centra sniegto informāciju no Reto slimību reģistra, Latvijā ir identificētas un reģistrētas divas trešdaļas no visiem pacientiem, kam varētu būt asins recēšanas traucējumi.

"Ir zināms, ka neārstēti asins recēšanas traucējumi biežo iekšējo asiņošanu dēļ sakropļo locītavas, ir palielināts asiņošanas risks operāciju un citu manipulāciju laikā, sievietēm var būt lielāks spontāno abortu vai dzemdību vai pēcdzemdību asiņošanas risks, kā arī pacientiem ir pazemināta ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. To visu iespējams novērst ar atbilstošiem medikamentiem, ko ārsts-speciālists nozīmē katram pacientam individuāli saskaņā ar starptautiskām vadlīnijām un rekomendācijām," uzsver Ziemele.

Visu asins recēšanas traucējumu pamatā ir kāda koagulācijas faktora (olbaltumvielas asins plazmā) vai trombocītu defekts vai deficīts. Tas nozīmē, ka asinis neveido trombus pietiekami efektīvi un pacientiem novēro dažādus asiņošanas simptomus.

Līdzīgi kā hemofiliju, arī citus asinsreces traucējumus raksturo tādi simptomi kā pastiprināta vai bieža zilumu veidošanās, zilumi rodas bez iemesla, neizskaidrojam vai bieža asiņošana no deguna, asiņošana locītavās, muskuļos un mīkstajos audos, ilga asiņošana pēc nelieliem iegriezumiem, asins paraugu nodošanas vai vakcinācijas. Tāpat to raksturo tādi simptomi kā ilga asiņošana pēc nelielām operācijām vai stomatoloģiskām procedūrām, pēc ķirurģiskām operācijām, dzemdībām, pēcdzemdību laikā, pārāk ilgas (vairāk nekā septiņas dienas) un stipras menstruācijas, kad higiēnas līdzekļi jāmaina biežāk kā reizi divās stundās, bet jaundzimušajiem - pastiprināta asiņošana no nabas saites.

Slimības diagnozi var apstiprināt tikai hematologs vai bērnu hematoonkologs pēc asiņošanas fenotipa un asins analīžu izvērtēšanas vai ģenētiskā testa. Katrai diagnozei ir terapija, kuru ārsts-speciālists izvēlas atkarībā no slimības veida un specifikas.

Latvijā ir pieejama mūsdienīga ārstēšana hemofilijai A un B, VII faktora deficītam, taču terapijas iespējas ir ierobežotas Villebranda slimības un citām asinsreces traucējumu diagnozēm. Vietnē "www.hemofilija.lv" pieejama plaša un drošticama informācija par dzīvi ar asins recēšanas traucējumiem.

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) pagājušonedēļ veiksmīgi aizvadīts vēdera aortas skrīninga popularizācijas pasākums, kura laikā lielās atsaucības dēļ iepriekš plānoto 50 izmeklējumu vietā ultrasonogrāfijas bezmaksas izmeklējums veikts gandrīz trīsreiz lielākam riska grupas pacientu skaitam. Skrīninga laikā izmeklējot 136 cilvēkus, divi pacienti ar aortas aneirismu novirzīti ārstēšanas procesa uzsākšanai un operācijas plānošanai Austrumu slimnīcā jau tuvākajā laikā. Savukārt trīs pacientiem konstatēta līdz piecu centimetru diametram paplašināta aorta, un viņiem nepieciešama turpmāka novērošana ģimenes ārsta uzraudzībā, kā arī periodiska izmeklējumu veikšana.