Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Veselības ministrija (VM) ir apņēmušās veselības aprūpes darbaspēka attīstības stratēģijas projektā ierakstīt mērķi - līdz 2029.gadam panākt, ka mediķu algas ir divkārt lielākas nekā vidēji valstī.
Kā aģentūru LETA informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte, mediķu arodbiedrības skatījumā veselības darbaspēka attīstības stratēģijas līdz 2029.gadam projekta lielākais trūkums bijis tieši tas, ka tajā esot "ignorēta darba samaksas loma" valsts veselības aprūpes cilvēkresursu uzlabošanā.
Trešdien sarunās starp LVSADA un VM esot panākta konceptuāla vienošanās, ka stratēģijā tiks iekļauts konkrēts mērķis - valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2029.gadā būtu jābūt divas reizes lielākai par mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem vidējai darba samaksai esot jābūt 1,2 reizes lielākai par vidējo tautsaimniecībā, bet māsu palīgiem - vismaz 80% no vidējās algas.
Lai sasniegtu mērķi, valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības personām ir jāpalielina katru gadu atbilstoši konkrētam, stratēģijā iezīmētam grafikam, uzstāj mediķu arodbiedrība. Šādiem stratēģiskiem dokumentiem nav likuma spēka un tajā paustās apņemšanās ir tikai mērķi, taču arodbiedrības pie tiem regulāri apelē, izvirzot prasības valdībai.
Pēc arodbiedrības sniegtās informācijas, patlaban valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir 2304 eiro, kas ir "tikai 1,5 reizes" lielāka par vidējo algu valstī. Valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem ir 1388 eiro, bet māsu palīgiem - 925 eiro.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris izteicies, ka šāda stratēģija tuvākajos gados "patiesi varētu piesaistīt darba rokas valsts veselības aprūpes sektoram".
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) pēc tikšanās pauda, ka tā esot apliecinājusi VM un arodbiedrības vienprātību par veselības nozari kā stratēģisko prioritāti kopējā valsts nodarbinātības politikā.
Viņš piekrīt, ka stratēģijā atalgojumam varot iezīmēt konkrētu mērķi. "Ar LVSADA vadītāju vienojāmies, ka līdz 2029.gadam ārsta vidējai mēneša darba samaksai būtu jābūt divkārt lielākai nekā vidējai darba samaksai valstī," pauda ministrs.
Politiķis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vēl grasoties strādāt pie mājokļu nodrošinājuma mediķiem reģionos.
LETA jau rakstīja, ka VM izstrādā veselības darbaspēka attīstības stratēģiju līdz 2029.gadam, paredzot izvirzīt darbaspēka labbūtību veselības aprūpes darba tirgū kā prioritāti, teikts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas pieejams Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Stratēģija nosaka turpmāko virzienu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā. Ministrija skaidro, ka tā ir kā ceļa karte rīcībām, kas ir vērstas uz kopīgo mērķi - drošāks, efektīvāks un labāks veselības aprūpes pakalpojums, ko sniedz apmierināts, augsti novērtēts un motivēts personāls.
Stratēģija paredz uzlabot darba devēju izpratni par darba vides lomu nodarbināto piesaistē un noturēšanā, veicināt personāla labbūtību atbalstošas vides veidošanu darba vietās, pārskatīt nodarbinātības un motivācijas nosacījums ārstniecības personām, veicinot motivēta un uz attīstību vērsta personāla piesaisti publiskajā veselības aprūpes sektorā. Tas attiecas uz ārstniecības iestāžu personāla motivācijas programmu ieviešanu, personāla aizvietošanas politiku un valsts apmaksāto motivācijas elementu paplašināšanu, piemēram, veselības apdrošināšanu, tālākizglītību.
Tāpat stratēģija paredz nodrošināt cilvēkresursu datu pieejamību vienotā informācijas platformā, uzlabot datu kvalitāti, veicināt datos balstītu veselības cilvēkresursu plānošanu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības politikas līmenī, radīt apstākļus efektīvai personāla plānošanai ārstniecības iestādēs, stiprināt administratīvo, metodisko, pētniecisko un zinātnisko kapacitāti cilvēkresursu plānošanā un attīstībā, kā arī veicināt kvalitatīva veselības pakalpojuma sniegšanu, paredzot atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursu.
Stratēģija paredz arī veidot mācību saturu saskaņā ar pieprasījumu darba tirgū, padarīt apmācību formātu elastīgāku, attīstīt jaunas zināšanas un prasmes veselības aprūpes sistēmas strādājošajiem, veidot koordinētu mehānismu izglītības procesa administrēšanai un pārraudzībai.