Veselības ministrija (VM) ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot "Rīgas Dzemdību nama" atbilstību mūsdienu prasībām.
Vēstulē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) paudis, ka esot apņēmies veikt "nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā", lai ilgtermiņā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami, kvalitatīvi un aprūpes sistēma ilgtspējīga un noturīga.
Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem esot efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.
Ministrs norāda, ka Rīgā stacionāros traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumus nodrošina trīs stacionārās ārstniecības iestādes - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), valsts "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" un Rīgas 2.slimnīca, kas nodrošina rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem gan terciāra līmeņa, gan sekundāra līmeņa neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību.
Viņa ieskatā, valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā nepieciešams turpmāk attīstīt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un RAKUS.
Ministra skatījumā, Rīgā un Rīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorijā jārisina problēma nodrošināt ar primāri nepieciešamo aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Viņš norāda, ka VM vairākkārt rosinājusi paplašināt aprūpes gultu skaitu Rīgā, nodrošinot iespējas rīdziniekiem saņemt nepieciešamos aprūpes pakalpojumus.
Ministrs arī norāda uz problēmām saistībā ar "Rīgas Dzemdību nama" pakalpojumiem. Viņš pauž, ka attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi "Rīgas Dzemdību nams" neesot mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta.
Ministrs lūdzis savu partijas biedru Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) sniegt atbildi līdz 29.februārim.
Minētā vēstule tika skatīta Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā, kurā izskanēja atšķirīgi vērtējumi par ministrijas pausto, īpaši par "Rīgas Dzemdību namu", kas it kā neesot atbilstošs mūsdienu prasībām.
Tika uzsvērts, ka dzemdību nams pašlaik ir vienīgā veselības aprūpes iestāde valstī ar integrēto kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst pieciem standartiem. Ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma, vides pārvaldības sistēma, darba drošības un arodveselības sistēma, darba drošības un arodveselības sistēma un kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēma.
Kādreizējais Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs (P) apšaubīja Veselības ministrijas spēju stratēģiski plānot pakalpojumu sniegšanu un tās spēju saprast atšķirības starp reģionālajām slimnīcām, kurās ieguldīti milzu līdzekļi, un Rīgas pašvaldības slimnīcām, kurās valsts neesot ieguldījusi nevienu eiro.
"Mana pieredze liecina, ka viņi to bildi kopumā neredz," teica Kleinbergs. Viņš uzsvēra, ka Rīgā gultasvietu trūkst kopš 2010.gada tieši pēc Veselības ministrijas lēmuma Rīgas 1.slimnīcā nesniegt diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus. Kopš tā laika slimnīca sniedz tikai ambulatoru, dienas stacionāra palīdzību un diagnostiku.
Viņš arī norādīja uz nepārdomātiem lēmumiem Covid-19 pandēmijas laikā, kad Rīgas 1.slimnīcā un 2.slimnīcā tika izveidotas Covid-19 gultas un 2.slimnīca pārtrauca sniegt traumatoloģijas pakalpojumus. Šajā laikā valsts "Traumatoloģijas un ortopēdijas" slimnīca esot "uzkārusies, savukārt Rīgas 1.slimnīcā Covid-19 gultas neesot tikušas aizpildītas.
Atšķirīgu viedokli pauda "Jaunās vienotības" Rīgas domes deputāts Edgars Ikstens, kurš gan ir arī veselības ministra ārštata padomnieks. Viņš nepiekrita komitejā izskanējušajiem pārmetumiem ministrijai un aicināja ņemt vērā, ka valsts finansējums medicīnas pakalpojumiem ir ierobežots un arī pašvaldībai esot jāņem vērā kopējā situācija veselības aprūpē.
Kā šodien preses konferencē pirms Rīgas domes sēdes atzina Rīgas mērs Ķirsis, viņam esot bijusi tikšanās ar ministru, kurā tika pārrunāti šie jautājumi un ministrs iezīmējis nākotnes plānus, kā viņš to redzot. Ķirsis atzina, ka tā esot viela pārdomām un daudzi argumenti esot gana loģiski.
Taču arī pašvaldībai esot savas intereses un pašvaldība nevēlas nonākt bezpalīdzīgā situācijā un būt pilnībā atkarīga no valsts.
Ķirsis atzina, ka šis neesot viegls jautājums, kuru varot uzreiz izšķirt, tādēļ sagaidāmas diskusijas, kurās viņš cerot atrast kādu vidusceļu.