Mēģinās ieviest jaunu atbalsta personu ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu
Latvijas Autisma apvienība meklē risinājumu, lai Latvijā ieviestu jaunu atbalsta personu ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, aģentūru LETA informēja apvienības projektu vadītāja Karīna Pētersone.
Apvienība no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim ar Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu īsteno projektu, kurā mēģina ieviest šīm ģimenēm jaunu atbalsta personu - "gadījumu vadītāju".
"Gadījuma vadītājs" iecerēts kā centrālā atbalsta persona ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu. Paredzēts, ka šis koordinators palīdzēs bērniem un viņu ģimenēm orientēties "fragmentētajā valsts un pašvaldību atbalsta sistēmā un saņemt vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, kopā ar vecākiem plānojot un vadot "individuāla atbalsta plāna" īstenošanu, kā arī būs atbalsts dažādu sarežģītu situāciju risināšanā, piemēram, komunikācijā ar skolu".
Projekta laikā ir uzsākta citu valstu pieredzes izpēte, kura noslēgsies februāra vidū. Tās uzdevums ir izpētīt "gadījuma vadītāja" lomu un pienākumus, pakļautību, kompetences un praktisko pieredzi starptautiskajā jomā.
Tāpat paralēli gada šī sākumā tiks veiktas padziļinātās intervijas ar nozares pārstāvjiem Latvijā - pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem, izglītības iestāžu pārstāvjiem - vadītājiem, pedagogiem, atbalsta personālu, iekļaujošās izglītības vadītājiem, un ārstniecības personām, pašvaldību un ministriju pārstāvjiem, lai saprastu būtiskākos šķēršļus un veiktu citu valstu pieredzes adaptāciju, kas būtu pēc iespējas piemērotāka Latvijas situācijai.
Projektā plānota arī šāda atbalsta darbinieka amata pilotēšana, tam piesaistot un apmācot gadījuma vadītājus, kuri projekta ietvaros sniegs atbalstu vismaz piecām ģimenēm, kurās aug bērni un jauniešu ar autismu. Pēc tam tiks sagatavots ziņojums par "gadījuma vadītāju", kurā tiks skaidri iezīmēta tā loma, kompetences un profesionālais darbības lauks.
Latvijas Autisma apvienības valdes priekšsēdētāja Līga Bērziņa vērš uzmanību, kā Latvijā autisma gadījumā visbiežāk viens no vecākiem zaudē darbu, jo Latvijā ir grūti un pat neiespējami saņemt savlaicīgu, pilnvērtīgu informāciju par atbalstu. Vecāki saskaras ar neskaitāmiem šķēršļiem ne tikai ārstniecības un sociālajā, bet arī izglītības jomā.
Viņa skaidro, ka jaunā atbalsta darbinieka lomai primāri ir plānots uzrunāt Latvijas Autisma apvienības redzes lokā esošos vecākus, tādā veidā arī mēģinot risināt vēl vienu sāpīgu jautājumu - vecāku piespiedu aiziešana no darba tirgus, jo ir jāuzņemas rūpes par bērnu. "Daudzi gudri, augsti motivēti vecāki būtu varējuši strādāt, bet Latvijā darba devēji nelabprāt pieņem darbā īpašo bērnu vecākus, kuri vēlas strādāt uz nepilnu slodzi vai dažām stundām. Šie vecāki paliek bez sociālajām garantijām un atbalsta pat daudzu gadu garumā," situāciju iezīmē Bērziņa.