Nacionālais veselības dienests (NVD) šobrīd strādā pie ģimenes ārsta prakšu un personāla resursu pārklājuma kartes, kuras mērķis būs saprast, cik daudz un kāda vecuma ģimenes ārstu strādā Latvijā, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane.
Pēc viņas paustā, pārklājuma karte nepieciešama, lai izvērtētu gan ģimenes ārstu novecošanas aspektu, gan to, cik lielas ir esošās prakses, tādējādi saprotot, kurās vietās akūti nepieciešami ģimenes ārsti. Plānots, ka šī gada laikā NVD tiksies ar katru pašvaldību atsevišķi, lai saprastu, kāda ir aktuālā situācija, un vai tā atbilst kartē prognozētajam pārklājumam, kā arī saprastu, kur prognozējami nepieciešams lielāks vai mazāks ģimenes ārsta prakšu skaits.
Vienlaikus Būmane atgādināja, ka, lai saglabātu pēc iespējas pieejamāku medicīnisko palīdzību īpaši akūtajiem un hroniskajiem pacientiem, valdība šodien lēma papildu finansējums novirzīt par praksē strādājošo ārstniecības personu aizvietošanu, kas ietver atvaļinājumu, aizvietošanu slimību gadījumā un citas attaisnotās prombūtnes.
Viņa skaidroja, ka tajos gadījumos, kad notiks ģimenes ārsta aizvietošana, ar aizvietojošo ārstu varēs noformēt sadarbības līgumu, attiecīgi arī samaksājot tam par aizvietošanu. Sadarbības līguma noslēgšanas gadījumā ģimenes ārsts varēs doties pelnītā atpūtā un neizdegt, jo viņš būšot pārliecināts, ka viņa prakses pacienti tiks apskatīti un ārstēti. Būmane vērsa uzmanību, ka šobrīd situācija ir pretēja - ģimenes ārsti nožēlo paņemto atvaļinājumu, jo, atgriežoties no tā, darba ir trīs reizes vairāk.
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norādīja, ka ģimenes ārstu aizvietošanas maksājums vienmēr ir bijis prioritārs, bet nerisināts jautājums. Viņš pats nav bijis atvaļinājumā 11 gadus, bet mēģinājis iespēju robežās paņemt pa kādai brīvai dienai vasarā. Viņa vērtējumā, adekvāts aizvietošanas modelis ir, ja ģimenes ārstu var aizvietošanai varētu piesaistīt brīvus cilvēkresursus, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu aizvietošanu. Šobrīd gan ar esošo finansējumu esot paredzēts ģimenes ārstiem pašiem meklēt aizvietotāju.
Dzalbs arī vērsa uzmanību, ka iesaistīt jaunos ģimenes ārstus darbam reģionos paliek arvien grūtāk, tādēļ lauku koeficienta ieviešana un atbalsts reģioniem ir ārkārtīgi būtisks. Tāpat svarīgi, lai šī iniciatīva netiek ieviesta pārāk vēlu, piemēram, šī gada izskaņā.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka doma par to, ka varētu būt ārsti, kas specializējas konkrēti aizvietošanā, nav slikta. Tomēr viņš atzina, ka kopumā novērojams liels cilvēkresursu deficīts, ņemot vērā, ka liels ģimenes ārstu skaits jau ir pirmspensijas vecumā. Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā jauno ģimenes ārstu paliek nedaudz vairāk.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Katrīna Priede uzsvēra, ka ģimenes ārstiem iespēja aiziet atvaļinājumā ir ļoti nozīmīga mentālajai veselībai. Viņas vērtējumā, ar ģimenes ārstu aizvietošanu varētu nodarboties pēdējo gadu ārsti rezidenti vai stažieri.
Viņa arī norādīja, ģimenes ārsti strādā atšķirīgi, kā arī atšķiras gan sniegto pakalpojumu klāsts, gan to kvalitāti, tādēļ būtiski arī adekvāti finansēt prakses atkarībā no tā, kādas kvalitātes, plašuma pakalpojumus sniedz šajās praksēs. Pēc viņas paustā, jaunie ģimenes ārsti ir priecīgi mācīties dažādas manipulācijas, kā arī citas lietas, bet daudzas no tām patlaban neesot apmaksātas.
Runājot par ģimenes ārstu pieejamību, viņa norādīja, ka to trūkst ne tikai reģionos, bet arī Rīgā. Tomēr problēma esot arī tajā, ka jaunie ģimenes ārsti ir gatavi strādāt reģionos, taču saskaras ar nevarēšanu to darīt. Vairums aptaujāto jauno ģimenes ārstu ģimenes ārstu prakses pārņemšanu un darba uzsākšanu nesaprot, jo process nav caurspīdīgs.
"NVD ir jāstrādā pie kārtības, kā ievadīt ģimenes ārstu profesijā. Tur ir bardaks. Ja atrisinātu šo, tad atrisinātu vismaz lielu daļu problēmu saistībā ar ģimenes ārstu pieejamību reģionos," norādīja Priede.
