Ginekoloģe: Latvijā dzemdes kakla skrīninga programmā jauninājumu nav, bet pasaulē pētījumi turpinās

Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija pati par sevi vēl nenozīmē, ka radīsies problēmas dzemdes kaklā, taču tā nozīmē, ka sievietēm, kam ir augsta riska CPV, ir lielāks risks, ka izmaiņas varbūt var rasties, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Jana Žodžika.

Viņa atzīst, ka mūsdienās sievietes ir zinošākas, izglītotākas. Piemēram, ja agrāk, pirms pieciem gadiem, sievietes teica - "lūdzu, dakter, veiciet man visas analīzes" -, īsti nezinot, kas tās par analīzēm, tad tagad daudzas jau zina, ka profilaktiskā ginekoloģiskā apskate pamatā ir dzemdes kakla skrīninga analīžu nodošana.

Žodžika skaidro, ka skrīningā darbojas divu veidu testēšana - citoloģijas tests sievietēm no 25 līdz 29 gadiem un CPV klātbūtnes tests no 30 līdz 65 gadiem. Līdz 30 gadiem CPV ir ļoti bieži atrodams dzemdes kaklā un parasti tā ir pārejoša infekcija, kas nerada draudus. Savukārt pēc 30 gadu vecuma palielinās to sieviešu īpatsvars, kurām augsta riska CPV infekcija ir ilgstošāka, proti, vairāk par diviem gadiem, un tāpēc ir lielāka iespēja, ka sievietei ir augsta pakāpes vai augsta riska pirmsvēža izmaiņas.

Vienlaikus, ieviešot CPV testēšanu, ir vairojušās bažas reizēs, kad analīžu rezultāts ir pozitīvs. Žodžika norāda, ka sievietēm vēl līdz galam nav skaidra CPV pozitīvā rezultāta nozīme, un viņas ļoti satraucas. Dažkārt maldīgi rodas izpratne, ka, ja ir šis vīruss, tad noteikti ir kādas pirmsvēža vai ļaundabīgas izmaiņas, bet tā tas nav. Ginekoloģe uzsver, ka CPV infekcija pati par sevi vēl nenozīmē, ka radīsies problēmas dzemdes kaklā. Tas nozīmē tikai to, ka sievietēm, kam ir augsta riska CPV, ir lielāks risks, ka izmaiņas varbūt var rasties.

CPV arī ir ļoti dažādi - zināmi vairāk nekā 200 tipi, un tos iedala tā saucamos ādu un gļotādu tipos, skaidro ārste. Tie, kas rada ādas bojājumus, nedzīvo gļotādās. Vēl sīkāk iedala onkogēnajos tipos, kuriem ir potenciāls izraisīt ļaundabīgas izmaiņas, un neonkogēnos tipos.

"Gļotādu onkogēnie augsta riska CPV tipi ir aptuveni 12, taču starp tiem arī ir liela atšķirība, cik tie ir potenciāli draudīgi. Vislielākais risks radīt pirmsvēža un arī ļaundabīgas izmaiņas ir tieši 16. CPV tipam, otrajā vietā ir 18. tips, tad nāk 45., 31., 33., 52. tips un pārējie. Līdz ar to arī riski nav identiski. Kā arī riskantā vīrusa klātbūtne pati par sevi nenozīmē, ka radīsies ļaundabīgas izmaiņas," skaidro Žodžika.

Viņa piebilst, ka augsta riska pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla gļotādas šūnās ir tikai kādiem 20% ar augsta riska CPV inficētām sievietēm, savukārt ļaundabīgas izmaiņas var rasties aptuveni 10% sieviešu ar augsta riska pirmsvēža izmaiņām, ja tās netiek likvidētas.

Konstatējot, ka ir augsta riska CPV, tālāk laboratorijā tiek veikta izmeklēšana, lai noteiktu, vai šis vīruss ir radījis kādas izmaiņas dzemdes kakla šūnās. To dara ar citoloģijas metodi, šūnas krāsojot un apskatot ar mikroskopu.

Valsts pēcskrīninga kolposkopiskos izmeklējumus veic RAKUS, Daugavpils slimnīcā un Liepājas slimnīcā. RAKUS tuvākajos mēnešos plāno paplašināt kolposkopiskos izmeklējumus, lai mazinātu gaidīšanas rindas.

Patlaban Latvijā dzemdes kakla skrīninga programmā jauninājumu nav, bet pasaulē pētījumi turpinās, un tiek atklātas arvien jaunas un precīzākas metodes, norāda Žodžika. Piemēram, vairākās valstīs tiek plānots ieviest tā saucamo duālo citoloģiju. Tas ir īpašs citoloģijas veids, kurā šūnas tiek speciāli iekrāsotas, un iespējams uzlabot citoloģijas jūtību, identificēt visu vēl precīzāk. Ar duālo citoloģiju sieviete varētu gaidīt ilgāku laiku līdz kontroles analīzēm. Par šīs novitātes ieviešanu esot uzsāktas diskusijas arī ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.

Tāpat atsevišķās valstīs tiek izmantoti CPV pašpaņemtie testi. Žodžika stāsta, ka daudzu valstu pieredzē sievietes, kuras neatsaucas skrīninga uzaicinājumam, kurām nepatīk ginekoloģiskās apskates, izmanto iespējas pašām paņemt no maksts paraugus vai nu mājas apstākļos, vai pie ģimenes ārsta.

"Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar RAKUS veica pētījumu, kurā iesaistīja sievietes no desmit Latvijas ģimenes ārstu praksēm un RAKUS kolposkopijas kabineta un lūdza šos testus paņemt. Un varēja secināt, ka šie testi ir Latvijas sievietēm pieņemami, un viņas tos labprāt veiktu arī mājas apstākļos.Tās ir novitātes, kuras, cerams, ieviesīsim arī mūsu valstī," norāda ginekoloģe.

Līdz 25 gadu vecumam joprojām saglabājas citoloģijas skrīnings, un to veic sievietēm 25 un 28 gados. Savukārt pēc 30 un līdz 70 gadiem veic CPV testēšanu katrus piecus gadus, taču patlaban turpinās pārejas periods no agrākās testēšanas, tāpēc var gadīties biežāk.

Žodžika norāda, ka CPV testēšana netiek veikta līdz 30 gadiem, un tajā vecuma grupā, kad rodas jaunas attiecības, cilvēkiem ir ļoti izplatīta šī infekcija, bet tā lielākoties nav saistīta ar vēža rašanos un parasti tā ir pārejoša. Tāpēc šajā vecumā skatās uz šūnu izmaiņām citoloģijā. Savukārt vecumā pēc 30 gadiem CPV arī ir pārejoša infekcija, bet palielinās to sieviešu īpatsvars, kurām tā ir ilgstoši, un tad parādās iespēja augsta riska pirmsvēža izmaiņām.

Cīnoties pret dzemdes kakla vēzi, Žodžikas vērtējumā, svarīgi ir akcentēt arī vakcinācijas nozīmi. Kopš 2022.gada vakcinē pusaudžus - gan meitenes, gan zēnus no 12 līdz 18 gadiem, jo tā visefektīvāk var mazināt CPV izraisītās ļaundabīgās slimības.

"Šajā ziņā rādītāju aptvere mums ir laba. To saliekot kopā ar esošo skrīninga aptveri, pēc gadiem pieciem mums vajadzētu redzēt ļoti ievērojami samazinātu saslimstību ar dzemdes kakla vēzi. Bet ir jāturpina skrīningu, par to ir jāturpina runāt, jo šī aktivitāte un atsaucība ir jānodrošina pastāvīgi, lai samazinātu saslimstību ar dzemdes kakla vēzi Latvijā kopumā," uzsver ginekoloģe.