2022.gadā tika konstatēti seši zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma gadījumi

Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms tiek konstatēts klīniski, bet tie ir ļoti reti gadījumi, un šie zīdaiņi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) gandrīz nekad nenonāk, jo vecāki viņus atrod jau mirušus, aģentūrai LETA sacīja BKUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.

Viņa skaidroja, ka lielākoties nelaime notiek miegā, bērns tiek atrasts gultā un visbiežāk zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu izraisa elpošanas apstāšanās vai sirdsdarbības problēmas. Ārkārtīgi retos gadījumos vecāki pamana, ka bērns neelpo un paspēj tikt līdz slimnīcai.

Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma cēloņi ir dažādi, pamatā pēkšņās nāves sindroms tiek konstatēts līdz gada vecumam, biežāk - līdz četru mēnešu vecumam, taču visbiežāk - viena līdz divu mēnešu vecumā. Viens no iemesliem, kuru vecāki var novērst, ir bērnam nepiemērota vide.

"Zīdaini ietekmē tas, ka mamma smēķējusi grūtniecības laikā, kāds smēķē bērna klātbūtnē. Mazulim vajadzētu gulēt uz cieta matracīša, savā gultiņā, nedrīkst pieļaut, ka bērna gultiņā ir kas tāds, kas var uzkrist bērnam virsū un no kā viņš pats nevar izvairīties. Tāpat nav droši zīdainīti ņemt blakus, jo viņam var nejauši uzgulties, uzkrist virsū sega vai kāds cits priekšmets," norādīja Bārzdiņa.

Vēl ir gadījumi, kad bērns izskatās praktiski vesels, aug labi, bet viņam ir iedzimti sirds ritma traucējumi, kurus nav bijis iespējams iepriekš konstatēt. Ja sirds ritma traucējumi atkārtojas 24 stundu laikā, tas ir ļoti bīstami, uzsvēra speciāliste, piebilstot, ka ir reti gadījumi, kad vecāki pamana, ka zīdainis ir nozilējis, un pagūst viņu atvest uz slimnīcu.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2022.gadā tika konstatēti seši zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma gadījumi. Tikpat daudz gadījumu bija arī 2021.gadā, bet 2020.gadā - astoņi.

Visvairāk zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma gadījumu konstatēti 2008. un 2009.gadā, kad tādu attiecīgi bija 17 un 23.

LETA jau rakstīja, ka ekspertīzē nav konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes Annas Jansones bērnam, kuru bez mātes atrada pērn novembrī automašīnā mežā Jelgavas novadā.

Policija ir saņēmusi ekspertu atzinumu par zīdaiņa nāves iemeslu, un eksperti konstatējuši, ka bērns miris 1.novembrī no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Vardarbības pazīmes bērnam nav konstatētas, kā arī organismā nav atrastas ķīmisku vielu paliekas.

"Nāves iestāšanās laiks ir 1.novembris, kas ir apmēram 24 stundas pirms viņa atrašanas brīža 2.novembrī ap plkst.11. Policijas rīcībā nav informācijas ka zīdaiņa nāve būtu iestājusies, sievietei vēl atrodoties mājās," aģentūrai LETA norādīja Valsts policijā.

Kriminālprocess par bērna nāves faktu joprojām ir aktīvs, jo izmeklētājiem vēl ir jāveic atsevišķas procesuālās darbības.