Kāda pacienta pārvešana no reģionālās slimnīcas uz Rīgu aizņēma aptuveni pusi diennakts

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) ECMO komanda sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētā medicīnas centra (SMC) ārstu brigādi pārvedusi pacientu no reģionālās slimnīcas, lai glābtu traģiskā ceļu satiksmes negadījumā smagi cietuša jaunieša dzīvību un padarītu iespējamu turpmāko ārstēšanu Austrumu slimnīcā. Šādi ECMO atbalsta sistēma Latvijā izmantota pirmoreiz.

Jaunietis bija smagi cietis un guvis politraumas ceļu satiksmes negadījumā ārpus Rīgas, un bez ECMO (Extracorporeal Membrane Oxygenation) jeb ārpusķermeņa membrānas asins apskābekļošanas metodes izmantošanas, kas pilda arī sirds un asinsvadu atbalsta un uzturēšanas funkciju, pacienta pārvešana nepieciešamajai ārstēšanai uz Austrumu slimnīcu nebūtu iespējama. Pašlaik pacienta stāvoklis ir stabils, un viņš turpina ārstēšanos Austrumu slimnīcā. Austrumu slimnīcas ECMO komandai šis bija milzīgs izaicinājums un vienlaikus vērtīga sadarbības pieredze.

Oļegs Šuba, Austrumu slimnīcas anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, uzsver: “Veicām Latvijā pirmo smagi cietuša pacienta ar politraumu pārvešanu ar ECMO atbalstu no reģionālās slimnīcas, lai glābtu jauna cilvēka dzīvību un veiktu viņam nepieciešamās sarežģītās operācijas. Esmu gandarīts par izdošanos. Tas nebūtu iespējams bez saliedētas ECMO komandas un multidisciplināras sadarbības starp Austrumu slimnīcas, Specializētā medicīnas centra un reģionālās slimnīcas speciālistiem.”

Pacients bija cietis smagā ceļu satiksmes negadījumā un guvis politraumu, tāpēc bija jāsagatavo pārvešanai uz universitātes slimnīcu tālākai operatīvai terapijai. Neskatoties uz intensīvu ārstēšanu, traumas dēļ pacientam pievienojās smagi elpošanas traucējumi, kas tieši apdraudēja viņa dzīvību. Reģionālajā slimnīcā jaunietis bija intravenozā anestēzijā, pieslēgts invazīvai mākslīgajai plaušu ventilācijai. Ar līdz tam izmantotajiem ārstēšanas veidiem pārvešana uz Austrumu slimnīcu nebūtu iespējama.

Sākotnēji reģionālās slimnīcas ārstiem tika sniegts nepieciešamais konsultatīvais atbalsts. Tika saskaņoti papildu nepieciešamie izmeklējumi, un notika attālināti konsiliji ar NMPD SMC speciālistiem. Pacienta pārvešanai pastāvēja arī lieli asiņošanas riski. Bez speciālām dzīvības atbalsta sistēmām jaunieša pārvešana nebija iespējama. Tādēļ tika veikti sagatavošanās darbi un papildu izmeklējumi, lai iespējami ātrākā laikā varētu stabilizēt pacientu un droši īstenot pacienta pārvešanu. Tika apzināti speciālisti, kuru atbalsts un iesaiste būs nepieciešama, kā arī izveidots medicīniskās aparatūras saraksts, kas bija vajadzīga vēl papildus uz vietas slimnīcā.

Laika apstākļi nebija labvēlīgi, lai pacientu pārvestu ar Gaisa spēku helikopteru, tādēļ pie pacienta devās Austrumu slimnīcas ECMO virsārsti Oļegs Šuba un Jekaterina Jagodzinska-Peškova un SMC komanda - ārsts anesteziologs, reanimatologs Jurijs Avdjukevičs kopā ar ārstu palīgu: Daigu Dūrēju. Ārstu komanda izbrauca no Rīgas ar divām speciāli aprīkotām NMPD SMC automašīnām, kurās atradās divi ECMO aparāti ar sildīšanas iekārtu - ja vienai rodas tehniski traucējumi, pieslēdz otru -, defibrilators, perfuzori, mākslīgais plaušu ventilators, kā arī lielo asinsvadu kaniļu un to punkcijas nodrošināšanas pilns ekipējums. Ierodoties reģionālajā slimnīcā, tika pieņemts gala lēmums par ECMO atbalsta nepieciešamību.

“Operatīvi paveicām visu ECMO sistēmas implantāciju. Pacienta lielajos asinsvados tika ievadītas kaniles, un pieslēdzām veno-venozo ECMO. Paši identificējām kaniļu dziļumu, izmantojot lokalizāciju ar EHO kardiogrāfijas metodi. Tad pusotra stunda bija nepieciešama, lai sagatavotu nepieciešamās zāles, saliktu visu aprīkojumu un pašu pacientu sagatavotu pārvešanai. Jāuzsver, ka pacientam ar iegurņa kaulu un ekstremitāšu kaulu lūzumiem papildus bija arī ārējās fiksācijas aparāts, kas vēl vairāk apgrūtināja transportēšanu. Tik smagi pacienti ar politraumu tiek pārvadāti vakuummatracī, kas zem pacienta pielāgojas tā ķermeņa izliekumu formām. Tad no matrača atsūknē gaisu, un tas sacietē. Šis matracis veic imobilizācijas funkciju, nofiksējot un padarot nekustīgu pārvadājamo pacientu,” skaidro O. Šuba.

Ceļā pacientam tika nodrošināts papildu mākslīgās plaušu ventilācijas atbalsts, intravenozā anestēzija un veno-venozais ECMO atbalsts ar termoregulācijas iekārtu. Tāpat transportēšanas laikā pacientam bija nepieciešama asins komponentu - trombocitārās un eritrocitārās masas, svaigi sasaldētas plazmas - pārliešana. Austrumu slimnīcas Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikā pacientam veica datortomogrāfijas izmeklējumu pēc politraumas programmas - ar visu iepriekš aprakstīto atbalsta iekārtu daudzumu. Uzreiz pēc datortomogrāfijas izmeklējuma pacients tika ievietots Intensīvās terapijas klīnikas Toksikoloģijas un sepses nodaļā tālākai ārstēšanai un izmeklēšanai. Kopumā pacienta pārvešana komandai aizņēma 10 - 12 stundas.

Uz sekmīgas terapijas fona pacientu pēc septiņu dienu veno-venozā ECMO atbalsta, uzlabojaties plaušu funkcijai, izdevās veiksmīgi atvienot no atbalsta un izņemt lielos asinsvados ievietotas kaniles. Patlaban pacients ir izvests no mākslīgās komas, atvienots no invazīvās mākslīgās plaušu ventilācijas un var komunicēt. Kaut gan pacientam vēl būs nepieciešamas vairākas papildu operācijas un sarežģīts atlabšanas process, Austrumu slimnīcas ECMO komandas un visu specialistu savlaicīga iesaiste, izmantojot sarežģītas intensīvās terapijas metodes, novērsa pacienta bojāeju un uz pacienta tālāko atlabšanu jau var raudzīties ar piesardzīgu optimismu. Pacienta veselības stāvoklis pašlaik vērtējams kā smags, bet stabils.

“Ņemot vērā pacienta ļoti smago veselības stāvokli, mūsu slimnīcas ECMO komandai šis bija milzīgs izaicinājums un vienlaikus vērtīga sadarbības pieredze. Mediķi izvērtēja riskus un drošības aspektus un rezultātā - cilvēka dzīvība ir glābta un stāvoklis - stabilizēts! Esam ceļa sākumā, izmantojot ECMO atbalstu tik smagiem pacientiem, un katra izdošanās vieš cerību un vairo pārliecību, ka turpmāk spēsim arvien biežāk glābt dzīvību,” rezumē O.Šuba.