VM: Izstrādātie priekšlikumi zāļu cenu samazināšanai neapdraudēs aptieku pastāvēšanu

Veselības ministrija (VM) nepiekrīt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) paustajam apgalvojumam, ka ministrijas izstrādāto priekšlikumu īstenošana zāļu cenu samazināšanai apdraudēs aptieku pastāvēšanu.

Kā aģentūrai LETA norādīja ministrijā, personīgie maksājumi par zāļu iegādi Latvijas iedzīvotājiem veido vienu no lielākajām mājsaimniecību izdevumu veselības aprūpes izdevumu daļām, salīdzinot ar citām ES valstīm, un tie katru gadu pieaug. Turklāt šo izdevumu īpatsvars personīgajos maksājumos ir augstāks mazāk nodrošinātajās iedzīvotāju grupās. Šobrīd iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties visus vai daļu tiem nepieciešamo medikamentu un tas rada novēršamus hospitalizācijas gadījumus, izdevumus slimnīcās, novēršamu mirstību.

Zāļu patēriņa dati liecina, ka Latvijā biežāk sastopamajās zāļu grupās zāļu patēriņš ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt izdevumi par zāļu iegādi ir lielāki, kas norāda uz vidēji augstākām zāļu cenām iedzīvotājiem, norāda VM.

Lai šo situāciju mainītu un mazinātu iedzīvotāju izdevumus par medikamentiem, VM ir izstrādājusi pasākumu plānu situācijas uzlabošanai. To paredzēts panākt, nosakot, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, kā arī visām recepšu zālēm ir vienots lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu/cenu veidošanas principu.

Plānots, ka visām recepšu zālēm tiks izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, tiks izvērtēta iespēja ieviest fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām. Iecerēts noteikt valsts kompensāciju visām Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas šobrīd nav iekļautas kompensējamo medikamentu sistēmā un noteikt tām 5% kompensāciju. Tāpat plānots izvērtēt prasību noteikt, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda.

Kompensācijas sistēmas uzlabošanai un medikamentu pieejamības veicināšanai plānots kompensējamajām zālēm ar 50% kompensāciju palielināt to līdz 75%.

Tālākā perspektīvā no 2025.gada plānots izvērtēt iespēju noteikt maksimālo pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārā gadā.

Ņemot vērā to, ka visu minēto pasākumu kopums mazinās lieltirgotavu un aptieku ieņēmumus par medikamentu izplatīšanu, VM kopīgi ar nozari izstrādās priekšlikumus kompensējošiem mehānismiem, kas būs mērķēti aptieku atbalstam reģionos - tur, kur aptieka pilda ļoti nozīmīgu sociālu funkciju.

LETA jau ziņoja, ka veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) viena no prioritātēm ir panākt medikamentu pieejamības uzlabošanos iedzīvotājiem, gan attīstot medikamentu kompensācijas sistēmu un sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunas un efektīvas zāles, gan pārskatot zāļu cenu veidošanas principus līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Viens no kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pamatfaktoriem ir medikamentu pieejamība.

Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, notiek darbs pie konceptuālā ziņojuma, lai apzinātu būtiskākās problēmas par zāļu finansiālo pieejamību ietekmējošiem faktoriem un sniegtu risinājumus iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamībai.

Tomēr farmācijas nozare iebilst pret VM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālās pieejamības palielināšanu paustajām iecerēm.

LFAA ieskatā, ziņojumā paustās ieceres samazināšot aptieku skaitu. "Aptieku skaita samazināšanos visvairāk izjutīs iedzīvotāji reģionos. Pašlaik Latvija ir ekskluzīvā situācijā - farmaceitisko aprūpi mūsu valstī nodrošina gan lielie un mazie aptieku uzņēmumi, gan individuālās aptiekas," uzskata asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Arī Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA) iebilst pret VM plāniem, kā sekmēt zāļu cenu samazināšanu, jo uzskata, ka ministrijas ieceres apdraudot zāļu apgādi Latvijā.

LNZAA "noraida ziņojumu", jo uzskata to par kaitniecisku tautsaimniecībai un sabiedrības drošībai, jo tas graušot "gadiem veidoto zāļu apgādes sistēmu kopumā".