Universitātes slimnīcās pagaidām nav pieņemti lēmumi par vispārējiem Covid-19 pastiprinātas piesardzības pasākumiem, noskaidroja aģentūra LETA.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā šobrīd ārstējas 80 ar Covid-19 inficēti pacienti, no kuriem šāda saslimšana kā pamatdiagnoze noteikta 27 pacientiem. Smaga slimības gaita ir četriem pacientiem.
Slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga informēja, ka patlaban iestādē vēl nav pieņemti lēmumi par ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, ierobežota pacientu tuvinieku apmeklētāju plūsma. Tomēr viņa atzīmēja, ka, palielinoties saslimušo skaitam, var tikt lemts par pastiprinātas piesardzības pasākumiem, kuri tika piemēroti pagājušajā sezonā - noteikta obligāta masku vai respiratoru valkāšana un ierobežots pacientu apmeklējums.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā patlaban atrodas 110 ar Covid-19 inficēti pacienti, no kuriem 63 pacientiem tā ir pamatdiagnoze un 47 pacientiem - blakusdiagnoze. Gripa diagnosticēta pieciem pacientiem, un visiem tā ir pamatdiagnoze.
Slimnīcas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa norādīja, ka patlaban par nepieciešamajiem ierobežojumiem lemj katra klīnika atbilstoši konkrētajai epidemioloģiskajai situācijai. Ievērojot aktuālo situāciju, arī konkrēts ārsts var noteikt ierobežojumus, pacientu apmeklējumu ierobežojumus un tamlīdzīgus pasākumus. Slimnīcā nav spēkā vispārēju noteiktu ierobežojumu, viņa piebilda.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits ir pārsniedzis 500, no kuriem aptuveni pusei Covid-19 ir kā galvenā diagnoze, bet otrai pusei - kā papildu saslimšana.
Kā intervijā Latvijas Televīzijai pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaitam ir pieaugoša tendence - stacionēto ir vairāk nekā izrakstīto. Pieaug arī nāves gadījumu skaits. Pēc pēdējiem datiem, nedēļas laikā miruši 23 pacienti, kuriem bija diagnosticēts Covid-19, bet ne visi bija miruši tieši no Covid-19, lai arī tas bieži bija veicinošais faktors, kura dēļ saasinājās hroniskas saslimšanas.
Perevoščikovs atzina, ka pēdējās nedēļās pieaugusi saslimstība arī ar citiem elpceļu vīrusiem, taču attiecībā uz gripu situācija esot mierīgāka kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs.
Epidemiologs prognozē, ka saslimstība ar Covid-19 līdz pat pavasarim saglabāsies diezgan augstā līmenī - apmēram tādā, kāds ir patlaban. Tomēr viņš atgādināja, ka cilvēkiem ar normālu imunitāti un bez hroniskām slimībām saslimšana norit relatīvi vieglā formā. Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām Covid-19 gan var izraisīt smagākas sekas. Jāņem vērā arī, ka imunitāte pēc saslimšanas vai vakcinācijas nav īpaši ilgstoša.
Perevoščikovs atgādināja, ka veselības riska grupās esošajiem pacientiem vajadzētu vakcinēties gan pret Covid-19, gan pret gripu.
Tiem, kuri saslimuši ar Covid-19 vai citām respiratorajām slimībām, vajadzētu būt atbildīgiem pret apkārtējiem un palikt mājās, kamēr ir simptomi, un pēc tam vēl apmēram trīs dienas, bet kopumā pašizolācijas periods varētu nepārsniegt septiņas dienas. Attiecībā uz slimnieku kontaktpersonām nav stingras prasības palikt mājās, tomēr, ja kontaktpersonai ir iespēja neiet cilvēkos, būtu vēlams to izmantot, savukārt, ja bez iešanas publiskās vietās nevar iztikt, vajadzētu lietot sejas aizsargmasku, lai samazinātu iespēju aplipināt apkārtējos.
Perevoščikovs atgādināja, ka kontaktpersona var pārnēsāt infekciju, pat nejūtot nekādus saslimšanas simptomus. Cilvēks infekciozs paliek divas dienas pirms simptomu parādīšanās.