Slimnīcas grimst pacientu parādos; tās spiestas piesaistīt parādu piedzinējus

© Kaspars Krafts/F64

Slimnīcā katrs eiro ir svarīgs, bet ievērojamu summu tās zaudē tieši pacientu dēļ. Proti, cilvēks saņem kādu pakalpojumu, taču nesamaksā. Iestādes, lai atgūtu parādu, piesaista arī piedzinējus. Lēš, ka kopējā parādu summa varētu būt vairāki miljoni eiro.

Vairāk nekā 320 000 eiro - tāda ir kopējā summa, kuru pacienti šogad palikuši parādā Stradiņa slimnīcai. Tā esot milzīga nauda, kas lieti noderētu saimnieciskai darbībai. Iemesli kādēļ veidojas parādi, esot dažādi, piemēram, neizdodas nekādi sazināties ar laikus nesamaksājušo pacientu. PSKUS pārstāve Janita Veinberga skaidro esošo situāciju.

Viena problēma, ko mēs esam apzinājušies, ir trešo valstu pilsoņi. [..] rēķini trešo valstu pilsoņiem var būt arī 8000 eiro. Pēc tam tas ir nopietns un sarežģīts darbs kā mēs šo summu priekš slimnīcas atgūstam.

Parādnieki ir ne tikai lielajās slimnīcās. Tas skar arī veselības aprūpes iestādes ārpus Rīgas. Piemēram, Vidzemes slimnīcai pacienti šobrīd ir parādā aptuveni 229 000 eiro. Līdzīgi arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tur pēdējo piecu gadu laikā pacienti palikuši parādā gandrīz 300 000 eiro. Šogad - gandrīz 85 000 eiro. Raidījums 360TV Ziņneši sazinājās ar Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Intu Vaivodi, kas apstiprināja pieejamo informāciju.

PSKUS pārstāve uzsver, ka ar parādniekiem cīnās, sūtot reizi mēnesī īsziņas, tas dodot gaidīto rezultātu.

Pieredze rāda, ka šī pirmā daļa tiek samaksāta un pēc tam nereti pacients nonāk parādnieku sarakstā, jo atlikušās daļas netiek samaksātas. Pārsvarā pacienti slimnīcām ir parādā pacienta līdzmaksājumu stacionārā - sākot no 10 līdz 200 eiro.

Kad slimnīcas pašas galā vairs netiek, iesaista parādu piedzinēju kompānijas. Vidzemes slimnīca katru mēnesi atguvējiem nodod apmēram 40 rēķinus.

Parādu piedziņas kompāniju pakalpojumus izmanto vairākas slimnīcas. No uzrunātajām to gan nedara Stradiņos. Tā vietā par parādniekiem ziņo citām iestādēm.

“Kas tālāk šim cilvēkam apgrūtina tik vienkāršu un triviālu lietu kā mobilā telefona iegāde uz nomaksu. Tālāk jau pakalpojumu sniedzēji redz, ka persona ir parādnieku sarakstā kaut kur.”

Pēc sarunām ar lielākajām slimnīcām, raidījums secina, ka Latvijas slimnīcu sistēmā tiesāšanās nav bieža prakse, jo viss tiek nokārtots mierīgā ceļā.

Veselība

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais