Šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija vienojās turpināt darbu pie radioloģijas pakalpojumu pieejamības, mazinot birokrātiskās barjeras un paaugstinot valsts noteiktos pakalpojumu apmaksas tarifus.
Gan ārstu asociāciju, gan Veselības ministrijas, gan arī komisijas deputātu skatījumā ir vairākas visiem zināmas problēmas, kuras nepieciešams risināt.
Sēdes sākumā klātesošie uzklausīja Nacionālais veselības dienesta (NVD) pārstāves Ingas Brokeres ziņojumu par dažādu radioloģijas izmeklējumu skaitu, norādot arī norādītās diagnozes un ārstus, kas pieprasījuši izmeklējumus.
Izskanēja viedoklis, ka pašlaik ģimenes ārsti ir spiesti būt par starpniekiem, izrakstot nosūtījumus uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, lai gan tos varētu izrakstīt ārsti speciālisti. Veselības ministrijas pārstāve Kristīne Kļaviņa informēja, ka pašlaik tiek strādāts pie Ministru kabineta noteikumiem, kuros cita starpā tiks paplašināts ārstu speciālistu loks, kuri savas specialitātes ietvaros var pacientu nosūtīt uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem.
Vairāki sēdes dalībnieki uzsvēra valsts noteikto tarifu paaugstināšanas nepieciešamību, pamatojot ar pašlaik pārāk zemajiem tarifiem mēnešiem garās rindas uz izmeklējumiem.
Ģimenes ārste Aija Graudiņa pauda, ka viņai nācies saskarties ar to, ka Rīgā speciālisti neuzticas reģionos veikto izmeklējumu rezultātiem un veic šos pašus izmeklējumus vēlreiz. Viņas ieskatā arī esot pārsteidzoši liels nosūtījumu skaits ar nenoteiktām diagnozēm.
Jelgavas novadā praktizējošais ģimenes ārsts Ainis Dzalbs informēja, ka Zemgalē uz valsts apmaksātu sonogrāfijas izmeklējumu jāgaida deviņi mēneši, bet datortomogrāfiju - trīs mēneši. Tādēļ, lai paātrinātu diagnozes noteikšanu, ārsts izvēlas pieejamāko, nevis precīzāko izmeklējumu. Ir pacienti, kuriem radioloģiskie izmeklējumi jāveic regulāri, piemēram, onkoloģijas pacienti, taču viņi ir spiesti katru reizi doties pie ārsta pēc nosūtījuma, jo tāda ir noteiktā kārtība.
Brokere pauda, ka rindas pagarinot tas, ka pašlaik ārstiem nav brīvi pieejami pašu pacientu un apdrošinātāju apmaksāto radioloģisko izmeklējumu rezultāti, jo tie tiekot uzglabāti privātā sistēmā "DataMed". Pašlaik tiekot risināts jautājums, lai šai sistēmā uzglabātie izmeklējumu rezultāti būtu pieejami visām ārstniecības iestādēm arī e-veselībā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Ināra Pētersone norādīja, ka radiologu trūkumu var atrisināt, paaugstinot valsts noteikto tarifu par radioloģiskajiem izmeklējumiem, kas nesedzot pat pašizmaksu. Tādēļ speciālisti izvēlas strādāt privātās iestādēs, kur var saņemt par savu darbu atbilstošu samaksu. Viņa uzsvēra, ka, nepaaugstinot tarifu, rindas uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem nemazināsies.
Deputāts Ģirts Štekerhofs (ZZS) apkopoja sēdē izskanējušos viedokļus, rezumējot divas pamatproblēmas: lai arī pietiek diagnostisko iekārtu, ir nepietiekams radiologu skaits, kuri spētu veiktos izmeklējumus aprakstīt, kā arī ir pārāk daudz nevajadzīgu izmeklējumu, kas nevajadzīgi noslogo sistēmu. Kā piemēru viņš nosauca Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas praksi, kura katru gadu nosūtot uz rentgenu cilvēkus, kuriem amputētas ekstremitātes, lai no jauna apstiprinātu viņu invaliditāti.
