Saeima vēl debatēs, kā no veselības nozarei nākamā gada budžeta projektā iezīmētajiem papildu 270 miljoniem eiro rast lielāku finansējumu arī ģimenes ārstiem, žurnālistiem otrdien solīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņas (ZZS), kura Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu.
Saeima nākamā gada budžetu gala lasījumā sāks skatīt jau šīs nedēļas ceturtdienā, bet komisiju līmenī darbs pie tā jau ir pabeigts. Politiķe uzsvēra, ka valsts budžeta projektā papildu 270 miljonus eiro plānots novirzīt veselības aprūpei, taču par naudas pārdali būs nepieciešamas diskusijas Saeimā, lai būtu skaidras vajadzīgākās izdevumu pozīcijas, kuru problēmu risināšanai šos līdzekļus tērēt.
Mēs visi labi zinām, ka mums ir jāspēj nodrošināt primārās veselības aprūpes pieejamība. Tas ir galvenais mērķis. Ne mazāk svarīgi, ja ārsti nodrošina šo pieejamību, viņiem par šo darbu ir jāsamaksā,
akcentēja Mieriņa.
Kā ziņots, ģimenes ārsti no 1.janvāra varētu strādāt četras valsts apmaksātas darba dienas, piekto nosakot par maksas, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure.
Šī gada beigās ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Asociācijas prezidente norāda, ka pagaidām neesot tikusi īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā. Pēc ģimenes ārstu aprēķiniem, no 1.janvāra viņu nozarē finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to esot bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem.
Nicmane-Aišpure pauda, ka LĢĀA biedri savā starpā vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024.gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.
"Mēs rēķinājām gan to finansējumu, kas nepieciešams, lai apmaksātu rēķinus prakses uzturēšanai, gan arī to, kas nepieciešams, lai kolēģi varētu beidzot aiziet atvaļinājumā, atļauties saslimt, kā arī, lai mēs spētu sev noalgot gan māsas, gan māsu palīgus. Mēs nespējam konkurēt darba tirgū, ir ļoti intensīvs darbs, kā rezultātā daļa aiziet uz skaistumkopšanu, bet daļa uz privāto medicīnu. Šis iztrūkums ir vienas pilnas darba dienas apmērā, tāpēc arī šādas prasības - strādāt četras dienas un piektā būtu par maksu," skaidroja Nicmane-Aišpure.
Pagājušajā nedēļā asociācija tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV). Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka tiks organizēta operatīva darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus nepieciešamā finansējuma saņemšanai. Asociācijas prezidente norādīja, ka plānoto ieceri varētu pārskatīt, ja sekotu kādas izmaiņas vai priekšlikumi.
Abu Meri aģentūrai LETA atzina, ka saprot ģimenes ārstu sāpi, taču draudi strādāt četras dienas vai rīkot streikus to neatrisinās. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ministrs viens pats nevar atrisināt problēmas, viņam ir savi redzējumi par kvalitāti un stiprināšu, tādēļ ir svarīgi sadarboties un kopīgi izstrādāt plānu nākamajiem trīs gadiem, saprotot, uz kādu rezultātu vēlams virzīties.
"Mēs nevaram katru gadu palielināt ģimenes ārstu ieņēmumus, balstoties uz jauniem kritērijiem un funkcijām. Tas nav pareizi. Nevajag runāt par vienu manipulāciju, šprici, vakcīnu vai papīra aizpildīšanu. Jārunā par to, kādu vēlamies redzēt ģimenes ārstu praksi nākamajos trīs gados, un cik daudz finansējuma tam nepieciešams. Tad mēs nepieciešamo naudu mēģināsim atrast," uzsvēra ministrs.
Abu Meri sacīja, ka pēc tam, kad operatīvā darba grupā tiks izstrādāti priekšlikumi, Veselības ministrija līdz 1.februārim varētu izstrādāt informatīvo ziņojumu, ko attiecīgi sūtīs tālāk saskaņošanai uz valdību. Viņa vērtējumā, nepieciešamais finansējums varētu tikt piešķirts martā vai aprīlī atkarībā no saskaņošanas.
"Labāk izstrādāt dokumentu, kas būs uz kādu laiku, nevis vienu mēnesi vai pusgadu. Es visu saprotu, esmu ģimenes ārstu pusē," sacīja ministrs.