Abu Meri atbalsta ieceri paaugstināt vecuma robežu valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atbalstītu ieceri paaugstināt vecuma robežu valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm, tomēr to, līdz kādam vecumam attiecīgās pārbaudes ir valsts apmaksātas, nosaka Eiropas Komisija (EK) un profesionālo organizāciju vadlīnijas.

Ministrs intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka pats kā ārsts ir saskāries ar to, ka senioriem pēc 80 gadu vecuma vairs nevar pieprasīt veikt valsts apmaksātu skrīningu.

"Ņemot vērā, ka mūsu un Eiropas sabiedrība noveco, mēs dzīvojam ilgāk nekā 80, 90 un 100 gadi, tad šie ir jautājumi, par ko jādiskutē. Tā ir diskusija ne tik daudz nacionālajā līmenī, bet Eiropas līmenī, iesaistoties ārstu profesionālajām organizācijām un tamlīdzīgi. Uzskatu, ka vecuma sliekšņiem ir jābūt augstākiem, bet tas nav jautājums, ko kā veselības ministrs varu mainīt, ja to neparedz starptautisko organizāciju, EK vadlīnijas," sacīja Abu Meri.

Viņš atgādina, ka šobrīd jebkuram Latvijas iedzīvotājam atkarībā no viņa vecuma reizi gadā pienākas bezmaksas veselības pārbaude, kur tad, ar ģimenes ārstu konsultējoties, var pieprasīt profilaktiskās pārbaudes un konkrētus izmeklējumus atkarībā no sava ārsta viedokļa. Turklāt lielākoties visi izmeklējumi ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksāti, tādēļ ministrs aicina apmeklēt ģimenes ārstu un tad kopīgi, ja ir kādas sūdzības, vienoties par nepieciešamajām pārbaudēm, kas lielākoties ir bez maksas.

Vienlaikus Abu Meri informēja, ka nākamajā gadā būs papildu finansējums rindu mazināšanai, slimību atklāšanai, konsultācijām, speciālistu novērošanai pēc ārstēšanas. Būs arī papildu cilvēki, kas palīdzēs organizēt un koordinēt pacientu dzīvi.

"Ja šobrīd ir divi koordinatori, tad nākamgad būs vēl papildu deviņi cilvēki klāt. Tas nozīmē, ka [Latvijas] Onkoloģijas centrā būs koordinatori, kas pacientam pēc slimības diagnosticēšanas palīdzēs izstrādāt ārstēšanas plānu, pierakstīties uz konsultācijām, konsīliju, operāciju plānošanu un tamlīdzīgi. Nākotnē meklēsim finansējumu vēl vairāku koordinatoru algošanai, lai atbalstītu pacientu," stāstīja ministrs, piebilstot, ka tas ir ļoti liels atbalsts pacientam, ārstēšanai un dzīvei pēc diagnozes.

Tāpat nākamajā gadā vairāk naudas ir atrasts paliatīvai aprūpei, īpaši onkoloģijas pacientiem, kā arī ir lielāks finansējums otrreizējas slimības laikā, lai ātrāk tiktu uz konsultācijām ar speciālistu, kā arī kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanai.

Vaicāts par individuālo pieeju vēža skrīninga uzaicinājumu sūtīšanai, Abu Meri norādīja, ka šis jautājums jau tiek risināts, jo 2.oktobrī ir apstiprināti grozījumi Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un NVD nolikumos, lai turpmāk varētu uzlabot esošo vēža skrīninga programmu funkcionalitāti. Tas nozīmē, ka turpmāk SPKC nodrošina skrīningu mērķa grupām un organizē valsts noteikto skrīningu veikšanas programmu, kā arī izstrādā izmeklēšanas metodes. Viņu atbildība ir skrīningu veikšanas biežums, uzaicinājumi, veselības programmas pārskatīšana, rezultāti, plānošana.

"Šajā ziņā skrīningu reģistrs arī ir ļoti būtisks. Tas viss ir SPKC pārziņā, un viņiem arī jāsniedz priekšlikumi, kā arī apmācības cilvēkiem, kas ar to strādā, - ārstiem, medmāsām. Tikmēr NVD izpilda dotos uzdevumus šajā programmā, tostarp uzaicinājumu izsūtīšanu. Šajā jautājumā pats galvenais, lai valsts organizētā vēža skrīninga programma būtu maksimāli pieejama un sniegtu datus, ko mēs pēc tam varētu analizēt," sacīja ministrs.

Viņš piekrita, ka esošā skrīninga uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana nav neefektīva, jo bieži vien vēstules līdz adresātam nemaz nenonāk. Tādēļ arī nereti ģimenes ārsti zvana pacientiem, lai par izmeklējumiem atgādinātu, un zvans pacientam ir daudz efektīvāks nekā vēstule.

Pēc viņa paustā, šobrīd tiek domāts arī par šīs sistēmas digitalizāciju, piemēram, automātiskajiem zvaniem vai īsziņām, kuras, piemēram, saņemtu pacienti, kas sasnieguši 40 vai 50 gadu vecumu" tādējādi atgādinot par pieejamām pārbaudēm un aicinātu apmeklēt ģimenes ārstus.

Abu Meri uzsvēra, ka ir jāatrod veidi, kā sasniegt vairāk pacientu, jo "tiešām vēstules vairs nedod to efektu".

Veselība

Ieteikums izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens – jeb aptuveni divus litrus dienā – bieži atrodams dažādos medicīnas un daļēji medicīniskos avotos. Daudzi cilvēki to dara, uzskatot, ka vairāk ūdens dzeršana ir izdevīga. Tomēr zinātniskie pierādījumi par šo jautājumu ir pretrunīgi.

Svarīgākais