"Izklausās briesmīgi, bet tā ir realitāte." Terapeite stāsta par palīdzības sniegšanu pēcdzemdību depresijas gadījumā

Jaunie vecāki psihiskās veselības speciālistu pakalpojumus nesaņem uzreiz, tiklīdz saskaras ar pirmajām grūtībām, aģentūrai LETA sacīja kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande, komentējot palīdzības sniegšanas iespējas pēcdzemdību depresijas gadījumā.

Nereti vecāki pēc dzemdībām pie pirmajām grūtībām vēlas saņemt psihologa, psihoterapeita vai psihiatra pakalpojumu, taču praksē tas tā nenotiek. Zande nenoliedz, ka tas ir svarīgi, tomēr tas nav iespējams, jo katru gadu dzemdē aptuveni 15 000 mammu. Katrai būs pirmās grūtības ar zīdīšanu, bērna miegu vai, piemēram, hormonālās svārstības vai kādas citas problēmas.

"Izklausās briesmīgi, bet tā ir realitāte. Mēs nevaram piesolīt katrai mammai pielikt klāt šo personu, jo eksistē rindas. Aicinu pie pirmajām grūtībām meklēt atbalstu, kaut vai pierakstoties rindā pie psihoterapeita," viņa sacīja.

Vienlaikus kognitīvi biheiviorālā terapeite uzsvēra, ka pēcdzemdību depresija ir traucējums, kas ilgst vismaz divas nedēļas, kuru laikā sieviete, piemēram, raud, ir emocionāli blāva, gausīga, aizkaitināta. Zande salīdzina to ar stāvokli, kad "uz pleciem stāv kāds simtkilogramīgs cilvēks, kas visu laiku dzen tevi dziļāk zemē iekšā". Savukārt pēcdzemdību psihoze sākas strauji, un dažu stundu laikā sievietei var pilnīgi pazust kontakts ar realitāti.

Tādēļ speciāliste aicina nevilcināties un šādās situācijās vērsties pēc palīdzības. Ja sieviete nevēlas vērsties pēc palīdzības, Zande rosina tuviniekus saņemties un pašiem piezvanīt, piemēram, uz krīzes tālruni, lai saņemtu atbalstu un uzzinātu, kā to sniegt grūtībās nonākušajai sievietei.

Zande vērsa uzmanību, ka atsevišķos gadījumos vecāki mēdz pielīdzināt dūlas vai pirmās emocionālās palīdzības (PEP) mammas pakalpojumus psihoterapeita pakalpojumiem, tomēr tas nav viens un tas pats. Viņa skaidroja, ka dūlas un PEP mammas ir mācītas atpazīt emocionālas grūtības un sniegt atbalstu, taču viņām nav akadēmiskās izglītības, viņas nav profesionāļi un ar viņu palīdzību var nepietikt.

"Protams, iespējams, kāda labi iejūtīga dūla saprot, kurā brīdī svarīgi virzīt mammu tālāk pie speciālista. Dūla var būt labs pirmais atbalstītājs, šis plecs, uz kā sieviete var izraudāties, saņemt to pirmo atbalstu, bet šādos gadījumos ir nepieciešams profesionāļu atbalsts," norādīja Zande.

Jau ziņots, ka jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas. Viņas vīrs apgalvoja, ka sieviete cietusi no pēcdzemdību depresijas.

1989.gadā dzimusī Jansone ar šogad pasaulē nākušo meitu Luīzi Evertovsku 1.novembra rītā ap plkst.9 izgāja no savas dzīves vietas Rīgā, Pētersalas ielā.

Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus.

Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1.novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu.

2.novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā atradās miris minētais zīdainis. Pazudusī Jansone joprojām nav atrasta.