Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Veselība

Kā jauniešu mentālā veselība ir mainījusies pēc Covid-19 pandēmijas?

© Publicitātes foto

Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēljoprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem. Skolēniem arvien ir grūti iejusties atpakaļ mācību procesā, veidot komunikāciju ar saviem vienaudžiem, tādēļ tie jūtas nomāktāki un izjūt papildu spriedzi. Lai gan tuvojamies pirmā mācību semestra izskaņai, skolotājiem un vecākiem nepieciešams jau laikus domāt par skolēnu labsajūtu pirms nākamā mācību posma. Psihoterapijas speciāliste Zane Veitnere skaidro, kā jauniešu mentālā veselība ir mainījusies pēc Covid-19 pandēmijas un kā skolas var sekot līdzi bērnu labsajūtai. 

Pēc Covid-19 pandēmijas viļņa, skolēniem bija grūti atgriezties ierastajā skolas ritmā. Izolācijas laikā jaunieši tika atdalīti no saviem vienaudžiem, vainagojoties vientulības sajūtā un nomāktībā. Zaudējot ikdienas komunikāciju ar citiem skolas biedriem, bērni to aizvietoja ar laika pavadīšanu sociālajos tīklos. Lai gan tas palīdzēja jauniešiem sazināties ar saviem vienaudžiem un mazināt vientulības sajūtu, sociālie mediji bija arī papildu avots stresam un emocionālajām problēmām.

“Bērniem vajag sava veida struktūru - skolas vidē to nodrošina skolotāji, konkrēts mācību stundu ilgums un zvana sauciens sēsties atpakaļ skolas solā un mācīties. Pandēmijas laikā šī struktūra tika izjaukta un bērni bija pieraduši pie tā, ka viņi var mācīties, paralēli skatoties Tik Tok un guļot gultā. Tāpēc, kad nāca laiks atgriezties atpakaļ skolā, daudziem skolēniem tas sagādāja grūtības un emocionālus pārdzīvojumus,” skaidro psihoterapijas speciāliste Zane Veitnere.

Ir svarīgi, ka skolēni apzinās, ka viņu problēmas tiks uzklausītas, taču ne vienmēr tiem pietiek drosmes spert soli un lūgt palīdzību. Šī iemesla dēļ vairākas ārzemju un arī Latvijas skolas ir ieviesušas sistēmu, kas palīdz bērniem vērsties pie skolotājiem viņiem ērtākā veidā.

Ļaut skolēniem justies sadzirdētiem

"Skolēni arvien biežāk izvēlas komunicēt un meklēt risinājumus savām problēmām ar tehnoloģiju palīdzību. Bērni ir pieraduši, ka internetā atliek īsi noformulēt savu problēmu un vien pāris sekunžu laikā tiem tiek sniegta atbilde. Savukārt, komunicējot ar cilvēkiem dzīvē, tie var pārprast situāciju, uzdot papildu jautājumus un uzreiz nesniegt loloto risinājumu. Tas krasi atšķiras no tā, kā problēmas tiek atrisinātas interneta vidē, kas atkal var radīt grūtības jauniešiem komunicēt, vai pat likt tiem justies aizkaitinātiem un vairs nevēlēties meklēt palīdzību,” norāda psihoterapijas speciāliste Zane Veitnere.

Lai gan skolotāju aizņemtajā ikdienā var būt grūti pamanīt pirmos problēmsignālus skolēnu emocionālajā veselībā, ir pieejami rīki, kas var palīdzēt. Kā vienu no labās prakses piemēriem realizē King’s College, Britu skola Latvijā. Skolā tiek izmantota digitāla platformā, kurā katru nedēļu skolēni atbild uz sešiem jautājumiem, kas palīdz saprast kopējo labsajūtas situāciju skolā, kā arī to, kā jūtas katrs bērns individuāli. Pamata jautājums katru nedēļu ir tas pats - kā tu šodien jūties? Tāpat tiek uzdoti arī jautājumi par tādām aktuālām tēmām kā skolas dzīve, draudzība, situācija mājās utt.

Šāda veida sistēma ļauj skolotājiem sekot līdzi tam, kā iknedēļu izmainās skolēnu pašsajūta. Ja tiek pamanīts, ka bērns jau kādu laiku jūtās slikti, tad par to tiek informēti bērna vecāki un piedāvāta skolotāju palīdzība. Taču skolēniem ir iespēja arī pašiem lūgt palīdzību ar programmas palīdzību. Svarīgi ir tas, ka pats skolēns var izvēlēties pedagogu, ar kuru komunicēt, lai tas justos ērti, runājot par savām problēmām.

Ilgtermiņa ieguldījums skolēnu labsajūtā

“Lai iedrošinātu skolēnus atvēlēt savu laiku šādas aptaujas aizpildīšanai, tām jābūt pēc iespējas īsākām un nevajadzētu aizņemt vairāk nekā piecas minūtes. Mūsu skolā ir teju 450 skolēnu un visu atbilžu pārskatīšana aizņem vien 20 minūtes no mana laika. Savukārt, pēc aptauju izskatīšanas, ir iespējams veidot lekcijas visai skolai par to, kas skolēniem tajā brīdī sagādā problēmas. Tāpat, ja konkrētā klasē tiek novērota kāda tendence, ir iespējams strādāt ar klasi atsevišķi. Šāda veida labsajūtas monitorēšanai ir redzami arī ilgtermiņa panākumi, kas ļāvuši mums laikus palīdzēt meklēt palīdzību skolēniem ar ēšanas traucējumiem, grūtībām ģimenē un citām problēmām, kas saistītas ar to mentālo veselības stāvokli,” skaidro Britu skolas Latvijā, King’s College stratēģiskās attīstības vadītāja Emīlija Ričardsa.

Speciālisti skaidro, ka šādu sistēmu ir viegli ieviest jebkurā skolā un tai nav nepieciešamas speciālas maksas programmas. Digitālajā vidē ir pieejami arī bezmaksas rīki, kuros skolēni var sniegt atbildes. Tāpat, šāda veida sistēmu var realizēt ar Google Forms vai pat baltas papīra lapas palīdzību. Svarīgi, ka ilgtermiņā šāda elementāra sistēma var palīdzēt laikus pamanīt pirmos problēmsignālus un problēmu novērst jau saknē.