Rindu mazināšanai Latvijā plānots izveidot īpašus sirds veselības kabinetus
Patlaban trūkst resursu, lai ģimenes ārsti varētu vēl aktīvāk iesaistīties sirds un asinsvadu slimību agrīnā diagnostikā, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
Rindu mazināšanai Latvijā plānots izveidot īpašus sirds veselības kabinetus, klātesošos informēja kardiologs, profesors Andrejs Ērglis, norādot, ka tādējādi plānots noņemt izmeklējumu veikšanu no kardiologu pleciem. Tas attiecīgi palīdzētu ģimenes ārstiem, un kabinetā būtu pieejama, piemēram, diagnostika, ehokardiogrāfija, slodzes testi.
Dzalbs norādīja, ka kardioloģiskā veselība būs tik laba, cik labi būs attīstīta primārā veselības aprūpe un agrīnas diagnostikas iespējas ārsta praksē. Tomēr šobrīd Latvija atpaliek no Skandināvijas valstīm, un tai nepietiek resursu, lai vēl aktīvāk iesaistītos agrīnā diagnostikā.
Runājot par sirds veselības kabinetiem, viņš norādīja, ka ģimenes ārstus tie satrauc, jo nav skaidra to funkcija un loma. Tie ģimenes ārstiem saistās ar kabinetiem, kurus pirms pāris gadiem likvidēja, jo tajos vienkārši tika dublētas ģimenes ārsta funkcijas.
"Mēs atbalstām visas darbības, kas palielina pacientiem speciālistu pieejamību. Arī ģimenes ārsti var specializēties, piemēram, pulmonoloģijā, kardioloģijā, tomēr, ņemot vērā to trūkumu, grūti iedomāties, ka viņi varētu pārņemt šīs funkcijas. Taču šobrīd mēs ārkārtīgi noslogojam kardiologus birokrātisku iemeslu dēļ," sacīja Dzalbs.
Savukārt pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa atzina, ka sirds veselības kabinetu pieejamība varētu būt būtiska no pacientu viedokļa. Ja to esamība uzlabos pieejamību pie speciālistiem, tad, viņas vērtējumā, šī iecere ir atbalstāma, taču jāsaprot, kādā veidā tas notiktu, lai neradītu liekas problēmas no pacientu perspektīvas.
"Nepieciešama ne tikai pieejamība, bet arī informācija un koordinētas darbības veselības aprūpē, jo pacienti bieži vien "pazūd" pa ceļam. Viņš aiziet pie ģimenes ārsta, viņam ir diagnoze. Vienā Latvijas galā viņa ir ehokardiogrāfija, bet citā datortomogrāfija. Šis risinājums to varētu atrisināt," pauda Mauriņa.
Arī deputāte Ingrīda Circene (JV) atzina, ka šobrīd pacientam ļoti ilgi jāgaida rindā, lai tiktu uz izmeklējumu. Taču, ja visu veiktu vienā vietā, tad pacientam nebūtu jāpierakstās uz piecām vietām un jāgaida vairāki mēneši. Ja tas ir iespējams, tad šāda iecere ir atbalstāma, sacīja deputāte.
Komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS) gan piebilda, ka ne visi ģimenes ārsti taisīs ehokardiogrāfiju, to darīs tikai tie, kuri ir ieinteresēti, kuri ir mācījušies un specializējušies.
Ērglis rosināja sākt idejas realizēšanu ar pilotprojektu, piemēram, sirds veselības kabinetu izvietojot pie Daugavpils slimnīcas vai citās pilsētās. Tad ģimenes ārsti varētu specializēties un sākt veidot savas komandas. Viņš norādīja, ka šo diskusiju ir vērts turpināt, tiekoties ar ģimenes ārstiem, lai galu galā izmeklēts pacients nonāktu pie ģimenes ārsta.