Vakcinācija pret vīrusu infekcijas slimībām ir solidaritātes akts, komentējot smagnējo vakcināciju pret Covid-19, konferencē Stokholmā vērtēja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Pjotrs Kramazs.
Eksperts norādīja, ka šobrīd Eiropā kopumā problēmas sagādā tas, ka ne visi cilvēki izmanto iespēju vakcinēties pret Covid-19, kā arī citām vīrusu infekcijas slimībām. Līdzīgās domās ir arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ar vakcīnām novēršamo slimību galvenais eksperts Edoardo Kolzani, norādot, ka cilvēki ir noguruši. Covid-19 pandēmijas laikā dažādu iemeslu dēļ bija pienākums vakcinēties, kā rezultātā jau pēc trim četrām vakcīnām cilvēki vairs nesaprata, cik daudz vakcīnu devu vēl nepieciešamas.
Kolzani skaidroja, ka nozīme nav tam, cik daudz vakcīnu devu saņemtas, bet tam, cik ilgs laiks pagājis starp tām, jo iegūta imunitāte nav mūžīga. Īpaši svarīgi tas ir riska grupas cilvēkiem - senioriem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Tāpat nevēlēšanos vakcinēties izraisa arī tiešsaistē izplatītā informācija par vakcīnām un to drošumu, kā arī pārliecības trūkums par to, cik labas vai sliktas veselībai vakcīnas ir, vērsa uzmanību Kramazs. Arī no veselības aprūpes iestādēm reizēm rodas spiediens par vakcinācijas nepieciešamību, uzsverot, cik tās ir efektīvas.
Viņa vērtējumā, tā varētu būt kolektīva atbildība mudināt cilvēkus vakcinēties, jo "vakcinācija ir solidaritātes akts". Proti, vakcinēties nevis tāpēc, lai pasargātu sevi no slimībām, bet arī, lai pasargātu apkārtējos. Kramazs uzsvēra, ka reizēm tas netiek pietiekami uzsvērts, tādēļ cilvēki domā, ka tas attiecas tikai uz viņiem pašiem.