Pērn 35 pacientēm noteikti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā

© Pixabay

Pagājušajā gadā 35 pacientēm Latvijā ārsti noteikuši psihiskus un uzvedības traucējumus pēcdzemdību periodā, liecina Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Pēc "SSK 10" klasifikācijas "F53" ir citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā. Zem šī koda apkopoti tikai tie psihiskie traucējumi, kas saistīti ar pēcdzemdību periodu un neatbilst citur šajā sadaļā klasificēto traucējumu kritērijiem.

Pēdējo trīs gadu laikā psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā noteikti līdzīgam sieviešu skaitam. Piemēram, 2020.gadā tādi tika uzstādīti 30 gadījumos, 2021.gadā - 36 gadījumos, bet pērn - 35 gadījumos.

Visbiežākie tie bijuši viegli psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā, piemēram, postnatāla depresija vai pēcdzemdību depresija. Tādi pērn noteikti 16 pacientēm, 2021.gadā - 10, bet 2020.gadā - 11 pacientiem. Nedaudz retāk tiek noteikti arī smagi psihiski traucējumi, piemēram, puerperāla psihoze, un tādi 2022.gadā un 2021.gadā bijuši deviņos gadījumos, bet 2020.gadā - divos gadījumos.

Savukārt stacionāros ārstēto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem pēcdzemdību periodā pēdējo trīs gadu laikā svārstās no četriem līdz desmit gadījumiem. 2020.gadā stacionārā ārstējušās četras sievietes, 2021.gadā - desmit, bet pērn - trīs. No tām, kas ārstējušās slimnīcās, trīs gadu laikā kopumā trīs sievietēm noteikti viegli, citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā, bet kopumā 11 - smagi, citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi.

SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja aicina ņemt vēra, ka daļa sieviešu nemaz neaiziet pie ārsta, kā arī ne vienmēr visām sievietēm, kuras vēršas pēc palīdzības, ārsts uzstāda diagnozi pēcdzemdību depresija.

Jau ziņots, ka jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas.

1989.gadā dzimusī Jansone ar šogad pasaulē nākušo meitu Luīzi Evertovsku 1.novembra rītā ap plkst.9 izgāja no savas dzīves vietas Rīgā, Pētersalas ielā.

Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus.

Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1.novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu.

2.novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā atradās miris minētais zīdainis. Pašlaik turpinās sievietes meklēšana.

Veselība

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), un daļa arī neapzinās, kādēļ par šādu veselības rādītāju vajadzētu būt informētam, tā nepietiekamas ķermeņa masas vai aptaukošanās dēļ apdraudot savu veselību, “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas datus komentē sertificētā uztura speciāliste “Veselības centru apvienībā” Anita Baumane.