Ilgākais vidējais gaidīšanas laiks – 330 dienas – ir pie ģenētiķiem, garas rindas arī pie citiem speciālistiem

Gaidītāju skaits uz valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem joprojām saglabājas augsts. Jau gada sākumā bija skaidrs, ka pieprasījums šogad netipiski palielinājies. Daļēji to var skaidrot ar Covid-19 pandēmijas sekām, kad plānveida izmeklējumu pieejamība bija ierobežota. Nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka tas ir gadiem ielaistu problēmu rezultāts un finansējums nav brīnumlīdzeklis to risināšanai. Šogad veselības nozarei atvēlētie papildu 140 miljoni problēmu nav risinājuši. Mērķis bijis krīzi noturēt esošajā līmenī, nevis to labot, vēsta raidījums "Nekā personīga".

2023.gadu Latvija iesāka ar tehnisko budžetu. Tas neparedzēja ne jaunas prioritātes, ne papildu tēriņus. Arī veselības nozare nebija izņēmums.

Budžets tika apstiprināts vien 9.martā. Veselības nozarei tajā bija paredzēts ievērojams finansējums - 1,6 miljardi eiro, kas ir 11% no kopējiem budžeta tēriņiem. Sabiedrības veselības veicināšana tika nosaukta kā viena no valdības prioritātēm, apstirpinot to ar papildu 85 miljoniem eiro.

Bet jau gada sākumā bija skaidrs, ka ar to nepietiek. Situāciju par kritisku atzina gan Veselības ministrija, gan tās maka turētājs Nacionālais veselības dienests. Paredzētais finansējums nespēja nosegt augošās veselības aprūpes izmaksas.

JĀNIS VĒTRA

Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents

Tās ir pamata lietas, kas joprojām ir aktuālas, proti, pieejamība viennozīmīgi, jo šīs rindas, kas ir jāgaida pie speciālistiem, kas ir jāgaida, lai veiktu kādus speciālos izmeklējumus, tās joprojām ir pārmērīgi garas. Tāpat mēs varam runāt par medikamentiem, to cenām. Par medikamentiem, kuri nav pieejami, kā valsts kompensētie medikamenti vai nav pieejami, kā inovatīvie jaunie medikamenti. Patiesībā, šis viss rezultējas tajā, ka mūsu pacienti, vai nu nesaņem laicīgu veselības aprūpi, vai arī tā ir pārmērīgi liela summa no viņu izdevumiem, kas būtiski samazina viņu spējas dzīvot normālu veselīgu dzīvi.

BAIBA BĒRZIŅA

NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja

Tas tika identificēts jau gada sākumā, pētot, analizējot arī pirmā ceturkšņa izpildes, tika secināts, ka finansējums šim gadam ir nepietiekošs. Tātad vairākās jomās - gan ambulatori, gan stacionāri - tika noteikts iztrūkstošais finansējums, ja mēs analizējam pēc esošās situācijas.

Valdības vadītājs Kariņš sev ierastajā stilā izdeva rezolūciju citām ministrijām pārskatīt tēriņus, lai rastu papildu finansējumu veselības nozarei. Ministriem strīdoties savā starpā, tika atrasti 140 miljoni eiro. Papildu finansējumu bija paredzēts piešķirt pakāpeniski līdz 2023.gada beigām. Līdz šim no atvēlētās summas nozarei izsniegti jau gandrīz 100 miljoni.

No dažiem desmitiem, līdz pat tūkstošiem. Gaidītāju skaits uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem saglabājas augsts. Šogad papildu iedalītie jau teju 100 miljoni problēmu nav atrisinājuši. Mērķis bijis nevis novērst krīzi, bet saglabāt to esošajā līmenī.

Papildu finansējums atrisināja to, ka iestādes turpināja darbu, taču nerisināja ne veselības pieejemības, ne profilakses problēmas, kas bija ierakstītas valdības deklarācijā kā prioritātes.

HOSAMS ABU MERI

Veselības ministrs (Jaunā Vienotība)

Tā bija nepieciešamā summa, lai šogad turpinātu dzīvot vismaz ne sliktāk. Tāpēc nākamgad tie 140 [miljoni], kas bija vienreizēji, būs iekšā bāzē un nāk klāt vēl apmēram tā pati summa, lai bišķītiņ sāk risināt to problēmu, tāpēc aiznākamajā - 2025. - gadā mums vajag vēl līdzīgu summu, vismaz 150 līdz 200 miljoni eiro, lai iet vēl augstāk un risinātu vēl to problēmu.

Septembrī valdība apstiprināja otro papildu finansējuma piešķīrumu veselības nozarei - 41,3 miljonus eiro. Informatīvajā ziņojumā rindas pie speciālistiem, uz izmeklējumiem un plānveida pakalpojumu saņemšanai iezīmēts kā svarīgs jautājums. Tomēr akūtāki esot jautājumi saistībā ar elektrības cenu pieaugumu, ēdināšanas izmaksām dienas stacionārā un medikamentu cenām.

No līdz šim nozarei papildu piesviestajiem 98 miljoniem, teju trešdaļa novirzīta kompensējamo medikamentu izmaksām. Gandrīz tik pat ieguldīts slimnīcu pakalpojumiem un izdevumiem. Vien nedaudz virs 16 miljoniem ticis tieši ārstu-speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem. Vēl mazāk naudas aizplūdis laboratoriskajiem pakalpojumiem. Pārējā summa sadalīta starp ģimenes ārstiem, pacientu ēdināšanu, bērnu zobārstniecību un piemaksām par ultrasonogrāfiju.

Rindu jautājums saistīts ne tikai ar finansējumu, bet arī speciālistu trūkumu. Nozare ir pārliecināta - ja netiks rasti risinājumi, problēma kļūs arvien jūtamāka.

JĀNIS VĒTRA

Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents

Cilvēkresursu jautājums patiesībā ir ļoti aktuāls. Šobrīd gandrīz puse no ārstiem ir tādā jau pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tas, kas mūs potenciāli sagaida pēc kādiem 10 gadiem, ir diezgan jūtams deficīts. Jau šobrīd, ja mēs skatāmies pret citām Eiropas valstīm, mums ir mazāks ārstu skaits, mazāks medmāsu skaits pret vidēju cilvēku skaitu un šī problēma potenciāli tikai saasināsies.

Veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka ilgākais vidējais gaidīšanas laiks - 330 dienas - ir pie ģenētiķiem. Arī rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai kā bērnam, tā pieaugušajam var nākties stāvēt teju piecu mēnešu garā rindā. Gandrīz tikpat ilgi varētu būt jāgaida, lai veiktu magnētisko rezonansi. Vismaz trīs mēnešus var nākties gaidīt vizīti pie endokrinologa vai reimatologa, vai ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Nekā Personīga apzvanīja vairākas ārstniecības iestādes Rīgas rajonā, lai noskaidrotu par iespējām pierakstīties pie dažādiem speciālistiem un izmeklējumiem. Kamēr veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka vizīte pie gastroenterologa jāgaida vidēji pusotru mēnesi, nevienā no Nekā Personīga apzvanītajām iestādēm šogad valsts apmaksātas vizītes vairs nebija pieejamas.

Saruna ar veselības centru “Dziedniecība”

NP: Sveicināti, vēlējos noskaidrot par pierakstu ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz valsts apmaksāto vizīti pie gastroenterologa?

VC: Tā, gastroenterologs, tūlīt pateikšu. Šobrīd viena vieta atbrīvojās, ja nav aizņemta vēl. 24.oktobris 8.45, tas ir vienīgais, ko varam valsts apmaksāto līdz gada beigām piedāvāt.

NP: Tur atbrīvojās, jo kāds tikko nesen atteicās?

VC: Jā

NP: Citas nav vairāk līdz gada beigām?

VC: Pie daktera Janoviča vispār nav nekā un tad ir tikai par maksu.

Gan ministrija, gan veselības dienests apzinās, ka rindu jautājums ir sāpīgs un šogad palielinājies, bet ātra risinājumu problēmai nav. Ministrs uzskata, ka digitalizācija ir viens no problēmas virzieniem. Esot plāns veidot digitālu vienoto pierakstu sistēmu uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Nav zināms, cik drīz šāds risinājums varētu tikt ieviests.

HOSAMS ABU MERI

Veselības ministrs (Jaunā vienotība)

Vispirms ļoti skaidri, tas jautājums nav atrisināms gada laikā. Tas ir viens. Otrs - rindas jautājums, tas samazināsies, bet nekad nebūs tā, godīgi sakot, ka nebūs jāgaida. Nekur nav pasaulē publiskā un arī privātā sektorā, kur Latvijā mums ir pieejami vairāk nekā publiskajā, bet jebkurā gadījumā cilvēki gaida. Kādreiz mēnesi, kādreiz divus.

Veselības dienests vēl tikai vērtēs, vai un kā papildu finansējums risinājis rindu jautājumu. Šobrīd tiek gaidīta atlikusī nauda no atvēlētajiem 140 miljoniem. To ieguldīs arī pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.

BAIBA BĒRZIŅA

NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja

Principā nedēļas laikā vajadzētu būt šai te informācijai gan par izpildēm un arī gaidīšanas rindām. Bet ir jāsaprot tas, ka šīs gaidīšanas rindas nevar tā izmainīties mēneša laikā. Jo jāņem vērā fakts, ka arī ārstniecības iestādēm ir, vienkārši runājot, jāpārgrupē pakalpojumu sniegšanai savi resursi, kā arī tas: ja atbrīvojas šīs kvotas jeb valsts apmaksāto pakalpojumu vietas tad arī pacienti, kuri iepriekš bija stāvējuši rindā uz maksas pakalpojumiem, saprotot, ka pakalpojumu var saņemt ātrāk, arī viņi ir ieinteresēti saņemt šo pakalpojumu, kā valsts finansētu.

Nākamnedēļ valdībā vajadzētu apstiprināt arī atlikušās summas piešķiršanu. Lai gan pēc plāna tiem vajadzētu būt aptuveni 40 miljoniem, veselības nozare saņems 30. Ministrija skaidro, ka tas saistīts ar tehnisku detaļu, proti, arī Aizsardzības ministrija pārskatījusi savus tēriņus, lai ieguldītu veselības nozarē. Tomēr daļu no it kā atvēlētā finansējuma veselības nozarei ministrija novirza karavīru un zemessargu veselības pārbaudēm un apmaksai. Teorētiski nauda ieplūst veselības sektorā, bet finanšu stāvokli nozarē tas neuzlabo.

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija prezentēja nākamā gada veselības budžeta prioritātes. Paredzams, ka prioritārajiem pasākumiem varētu piešķirt 275 miljonus. Lielāku daļu no summas - 110 miljonus - plānots novirzīt mediķu algām un medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.