Latvijā rindā pie ārsta jāgaida mēnešiem ilgi
Visgarākās rindas valstī ir uz ķirurģiskiem pakalpojumiem oftalmoloģijas dienas stacionārā un tiesu psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi, aģentūra LETA noskaidroja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Dati uz 2023.gada 1.septembri liecina, ka vidējais gaidīšanas garums rindā uz ķirurģiskiem pakalpojumiem oftalmoloģijas dienas stacionārā sasniedz 239 dienas, bet uz tiesu psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi - 147 dienas. Tāpat garas rindas ir uz rehabilitāciju dienas stacionārā pieaugušajiem un bērniem - 145 dienas, dienas stacionāru hronisko sāpju pacientu ārstēšanai, neiroelektrofizioloģiskiem funkcionāliem izmeklējumiem un kodolmagnētisko rezonansi, kur vidējais gaidīšanas ilgums rindā sasniedz attiecīgi 141, 138 un 132 dienas.
Savukārt uz populārākajiem izmeklējumiem vidējais gaidīšanas ilgums rindā ir mazāks. Piemēram, uz endokrinoloģiju vidēji rindā jāgaida 109 dienas, ultrasonogrāfiju - 88 dienas, kardioloģiju - 77 dienas, bet datortomogrāfiju - 55 dienas.
Pie ķirurga vidēji rindā jāgaida 45 dienas, pie ginekologa - 41, bet pie psihiatra - 38 dienas. Savukārt, lai tiktu uz staru terapiju, pie onkologa, staru terapiju dienas stacionārā vai ķīmijterapiju un hematoloģiju dienas stacionārā vidēji jāgaida aptuveni mēnesis - attiecīgi 37, 35, 30 un 28 dienas.
Vismazākās rindas ir pie pediatra, kur vidējais gaidīšanas laiks ir 12 dienas. Tāpat vidēji 11 dienas jāgaida pie sporta ārsta, deviņas - uz rentgenoloģiju, un sešas - uz elektrokardiogrāfiju.
Gaidīšanas laika palielināšanos var skaidrot gan ar pacientu plūsmas palielināšanos pēc Covid-19 pandēmijas, jo tās laikā pieprasījums bija ievērojami samazinājies, gan arī ar citiem iemesliem, piemēram, cilvēkresursu pieejamību - noteiktu ārstu-specialitāšu specifiskums un retums, kas pakalpojuma sniegšanu padara ierobežotu, kā arī pieejamā finansējuma apjoms, kas nesedz pieprasījumu.