VM daļai sieviešu plāno nodrošināt valsts apmaksātus kontracepcijas līdzekļus

Veselības ministrija (VM) plāno nodrošināt valsts apmaksātus kontracepcijas līdzekļus sievietēm, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam, un jauniešiem.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāvji prezentēja Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027.gadam. VM Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītājs Valdis Miķelsons informēja, ka plāns turpina jau iepriekš sākto plānu 2018.-2020.gadam. Tā laikā, piemēram, tika nodrošināta valsts apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam, uzlabojās situācija valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā bērniem, tika paplašināts jaundzimušo skrīnings četrām papildu slimībām - cistiskā fibroze, galaktozēmija, biotinidāzes deficīts, 21.hidroksilāzes deficīts, kā arī izveidota Piena banka.

Jaunais Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.-2027.gadam paredz uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kā arī nodrošinot savlaicīgu, uz pacientu centrētu veselības aprūpi, tai skaitā, agrīnu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu.

Šobrīd ministrijā ir izveidotas divas darba grupas - Mātes veselības aprūpes pilnveidošanas darba grupa un Bērna veselības pilnveidošanas darba grupa, kuru uzdevums ir sniegt priekšlikumus plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Ministrijā tiek izskatīti visi iesūtītie priekšlikumi, kā arī lūgts darba grupas locekļiem prioritizēt minētos priekšlikumus.

Plāns iezīmē sabiedrības izglītošanu veselīga dzīvesveida jautājumos, veselībpratībā, tai skaitā, jautājumos par mutes veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību, biežākajām slimībām, jaundzimušo skrīninga nozīmi, bērna drošību, vardarbību un citām, kā arī valsts apmaksātas vakcinācijas nodrošināšanu imūnsupresētiem bērniem.

Tāpat plānots paplašināt jaundzimušo skrīningu, nodrošinot skrīninga veikšanu papildus vēl 21 slimības noteikšanai, kā arī agrīnās attīstības skrīninga ieviešanu bērniem līdz sešu gadu vecumam savlaicīgai traucējumu identifikācijai, terapijas un nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošināšanai.

VM iecerējusi arī nodrošināt valsts apmaksātu kontracepciju sievietēm, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam un jauniešiem, pilnveidot neauglības ārstēšanu, proti, paplašināt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo pakalpojumu klāstu medicīniskās apaugļošanas ietvaros, mazinot no pacientēm iekasēto maksājumu apmēru,

Plāna projekts iezīmē arī vecmātes lomas lomas grūtniecības un pēcdzemdību aprūpē paplašināšanu, klīnisko algoritmu izstrādi antenatālajā aprūpē, "zaļā koridora" nodrošināšanu grūtniecēm, grūtniecības laikā veicamo izmeklējumu klāsta pārskatīšanu, piemēram, nodrošinot uztura speciālista konsultācijas, glikozes tolerances testu visām grūtniecēm, kā arī valsts apmaksātu medikamentu pieejamības nodrošināšanu grūtniecēm.

Vienlaikus plāna projekts paredz Metodiskās vadības centra pediatrijā izveidi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, vienotas un visām pašvaldībām saistošas grūtnieču izglītošanas programmas izstrādi un pašvaldību iesaisti grūtnieču sagatavošanas kursu nodrošināšanai Eiropas Struktūrfondu finansējuma ietvaros.

Miķelsons atzīmēja, ka plāns šobrīd ir tapšanas procesā, plānotās iniciatīvas nav "akmenī iecirstas", taču ir izvirzīti galvenie risināmie jautājumi, kuriem var nākt jaunas.

Kamēr plāns vēl ir tapšanas stadijā, VM paredzējusi nākamajā gadā mātes un bērna veselības pakalpojumu pieejamības un veselības uzlabošanai novirzīt 13,8 miljonus eiro. Minētais papildu finansējums ļaus uzlabot zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem īpaši reģionos, kam tiks atvēlēti nedaudz vairāk kā 10 miljoni eiro. Tāpat paredzēts bērniem nodrošināt papildus ambulatoros pakalpojumus, uzlabot vakcinācijas pieejamību pret cilvēka papilomas vīrusu, pneimokoku un garo klepu. kā arī nodrošināt olšūnu iesaldēšanu ķīmijterapijas pacientiem.

Runājot par valsts apmaksātas kontracepcijas nodrošināšanu, VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis atzina, ka šī iecere ir izvirzīta par prioritāti, un šobrīd tiek veikti aprēķini, cik līdzekļu tam vajadzīgs. Viņš gan atzina, ka VM ir pozitīvi pārliecināta, ka tas jau nākamajā gadā, iespējams, tiks nodrošināts sociālas atstumtības riska sievietēm, tomēr tas nebūs no 1.janvāra.

Deputāte Ramona Petraviča (LPV) vērsa uzmanību, ka Latvijā šobrīd ir divreiz lielāka zīdaiņu mirstība nekā Igaunijā. Piemēram, 2020.gadā esot mirušas četras mātes un 61 zīdainis. Viņa aicināja padomāt, ko var darīt šajā sakarā bez izstrādātajām vadlīnijām un plāniem.

Kā risinājumu Uršuļskis saredz slimnīcu līmeņu un profilu pārskatīšanu, jo šobrīd dažādos reģionos ir dažādi rādītāji, jo ir vietas, kur dzemdības notiek bieži, un vietas, kur tās ir reti. Tas savukārt ietekmē ārstu iespējas praktizēties un attiecīgi pakalpojuma kvalitāti.

Viņam piekrita arī Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga, norādot, ka Latvijā ir daudz mazu dzemdību nodaļu, kurās dzemdību kvalitāte ir dažāda. Viņas vērtējumā, nākotnē, dzemdību kvalitāte pasliktināsies, ja nesanāks koncentrēt dzemdību nodaļas, tādēļ mērķis ir virzīt dzemdību palīdzību uz daudzprofilu slimnīcām.