VM sola nodrošināt iedzīvotājiem laboratoriskos pakalpojumus līdz gada beigām

Veselības ministrija (VM) sola nodrošināt iedzīvotājiem laboratoriskos pakalpojumus līdz šī gada beigām, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Viņš informēja, ka no papildus nepieciešamā finansējuma, kas ministrijai piešķirts šogad, nodrošinot neatliekamos un prioritāros pasākumus, kā arī, redzot kopējo situāciju ar laboratoriskajiem izmeklējumiem, šim nolūkam ir novirzīti trīs miljoni eiro. Ar šo summu būtu jāpietiek līdz gada beigām, lai nodrošināto laboratoriskos pakalpojumus.

Uršuļskis sacīja, ka ministrija saprot, ka pēc Covid-19 pandēmijas pieprasījums pēc izmeklējumiem ir audzis, tāpēc laboratoriskajiem pakalpojumiem ir paredzēts finansējums arī nākamajā gadā. Prognozēto summu gan viņš neminēja.

"Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa uzsvēra, ka laboratorija joprojām nav saņēmusi finansējumu par 2023.gada pārstrādēm, kas ir vairāk nekā seši miljoni eiro. Proti, paziņojums par līdzekļiem bijis, bet pati nauda fiziski nav ienākusi.

Tāpat Lapiņai nav skaidrs, kad varētu tikt piešķirts finansējums par pagājušo gadu. Pēc viņas paustā, Finanšu ministrijā (FM) tika apstiprināts, ka naudu atradīs, un arī VM augustā solīja, ka līdzekļus izmaksās.

VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins apliecināja, ka pagājušajā nedēļā no FM tika saņemts rīkojums par attiecīgā finansējuma piešķiršanu par laboratoriju pārstrādēm, kas kopumā veido 11 miljonus eiro. Viņš solīja arī sazināties ar atbildīgajiem un noskaidrot situāciju.

Runājot par pagājušo gadu, Kņigins norādīja, ka gadījumā, ja FM apstiprinās, ka nauda šim nolūkam atrasta, tad VM ar lielāko prieku sagatavos nepieciešamos dokumentus.

Bažas pauda arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektore Ināra Pētersone. Viņa norādīja, ka ir nepieciešams "dabūt bāzē" minētos 11 miljonus eiro, un, lai arī kaut kur līdzekļi ir iezīmēti, tomēr nedrošības sajūta paliek. Īpaši runājot par nākamo gadu.

"Solījumu bijis daudz, bet ne visi izpildīti. Viss nav tik skaisti. Iezīmēta nauda ir, bet riski, ka laboratorijas nākamā gada pirmajā ceturksnī naudu nesaņems, ir lieli," sacīja Pētersone.

LETA jau rakstīja, ka laboratorijas, kas veic ārstu nozīmētos izmeklējumus par valsts budžeta līdzekļiem, tuvākajā laikā saņems papildu finansējumu, lai varētu turpināt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus.

Valdība septembrī atbalstīja ieceri laboratoriskajiem izmeklējumiem papildus novirzīt 11,2 miljonus eiro. Papildu piešķirtais finansējumu segs šogad izveidojušās pārstrādes, kā arī nedaudz palielinās līguma apjomu atlikušajiem šā gada mēnešiem, skaidroja VM.

Laboratorijas, kas veic valsts apmaksātus izmeklējumus, finansējumu no Nacionālā veselības dienesta līguma ietvaros saņem katru mēnesi. Tomēr šogad pacientu skaits, kuriem nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, ievērojami pieaudzis, kā rezultātā laboratorijas veic lielāku izmeklējumu apjomu nekā tas bija plānots gada sākumā. Lai segtu izdevumus par veiktajiem papildu izmeklējumiem, VM šim mērķim pieprasīja papildu finansējumu.

Jau ziņots, ka veselības nozare saskaras gan ar finanšu nepietiekamību, kad pacientu reālās vajadzības ir lielāks nekā tam atvēlētais valsts finansējums, gan ar izmaksu pieaugumu, kad valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, tādējādi radot zaudējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Valdība šā gada 21.jūnijā lēma par papildus 140 miljonu eiro rezervēšanu veselības nozarei. Pirmo piešķīrumu no šīs summas 57 miljonu eiro apmērā valdība akceptēja 13.jūlijā, bet otro - 41,3 miljonu eiro apmērā - 5.septembrī.