Mūsdienu medicīnā arvien vairāk pievēršas visaptverošam skatījumam pacientu ārstēšanā, saprotot, ka ķermenis, emocijas, prāts un dvēsele veido vienu kopumu. Rodoties problēmām emocionālā plāksnē, tā var izpausties dažādās saslimšanās fiziskajā ķermenī. Tāpēc mūsdienu medicīna nevar ārstēt tikai simptomus, jāskata viss cilvēks kopumā. Tāpēc holistiskā jeb visaptverošā pieeja ir virziens, kādā mums jāattīsta medicīnas nozare Latvijā, uzkata Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.
"Holistiskā pieeja nosaka, ka pastāv saikne starp fizisko veselību un labsajūtu, tā uz cilvēka ķermeni raugās kā uz vienu veselumu. Ķermenī noritošo procesu kopums ir cieši saistīts ar fiziskām un garīgām veselības problēmām mūsdienu straujajā pārmaiņu vidē. Holistiskā jeb visaptveroša pieeja dod iespēju ārstam vērtēt cilvēka veselību kopumā, meklējot kopsakarības un iemeslu dažādām veselības problēmām," skaidro K. Barloti.
Lai sniegtu iespēju medicīnas profesionāļiem apmainīties ar zināšanām par holistisko ārstniecības pieeju, dalīties ar idejām par to, kā vēl labāk un ciešāk sadarboties, lai veiktu efektīvāku pacientu diagnostiku un varētu nozīmēt piemērotāko terapiju, šomēnes Jelgavas poliklīnika organizē konferenci “Holistiskā pieeja pacientu ambulatorajā aprūpē.”
Reaģē tikai, kad uz ugunsgrēks
Holistiskā pieeja attiecināma ne tikai uz katru pacientu individuāli, bet tai būtu jākļūst par visas medicīnas nozares pamatbalstu. "Holistiskā jeb veseluma pieeja dotu iespēju veselības nozares dalībniekiem no vienas puses un veselības nozares pārvaldei no otras puses būt vienotiem un darīt visu, lai valsts iedzīvotāji justu valsts rūpes par savu veselību un justos droši par savu un savas ģimenes nākotni. Šobrīd tā ir vīzija, jo realitātē sabiedrība redz un dzird nepārtrauktās pārmaiņas, medicīnas iestāžu vadītāju atklātās bailes par mūžīgo līdzekļu trūkumu un naudas līdzekļu “apgriešanu” izmeklējumiem, kas palīdzētu laikus atklāt kādu saslimšanu un varbūt glābtu pat dzīvību. Valsts rīkojas tikai tad, kad medicīna ir soļa attālumā no bezdibeņa. Tā piemēram, nupat valdība ir atbalstījusi 33,3 miljonu eiro piešķiršanu ārkārtas situācijas novēršanai veselības nozarē. Jāreaģē, jo veselības nozarē ir ugunsgrēks, kas var spēji ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību."
"Esmu skeptiska, vai un kad izdosies Latvijas medicīnā radīt vienotu digitālu platformu, kurā strādātu visas medicīnas iestādes un kur tiktu uzglabāti dati par pacientu un jebkurš ārsts tiem varētu piekļūt. Šobrīd katra medicīnas iestāde, vadoties pēc savas saprašanas un uzskatiem, ir ieviesusi dažādas digitālās sistēmas iekšējam darbam. Šāda iekšējā sistēma mūsdienās ir akūti nepieciešama, lai vienoti jeb holistiski pati medicīnas iestāde spētu strādāt un pārraudzīt savus iekšējos procesus. Dažādā pieeja iekšējos digitalizācijas jautājumos radusies pēdējo divdesmit gadu laikā, jo valstij jau laicīgi nebija izveidota sistēma iekšējam darbam, ko piedāvāt slimnīcām un klīnikām. Un tad vēl ir bēdīgi slavenā e-veselība, kurā šo milzīgo datu apjomu no dažādām sistēmām jāsavada. Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka liela daļa ārsta darba laika ar pacientu aizņem tieši darbības dažādās elektroniskajās sistēmās. Vienotas pieejas trūkums veselības nozarē rada gan laika trūkumu, gan mazina spēju vērtēt pacientu kopumā jeb holistiski. Liels solis šajā jomā tiks sperts, ieviešot jauno digiveselības rīku, kas, cerams, spēs atvieglot ārsta darbu, kā arī pacienta E-pases izveide, kurā tiktu uzkrāta visa informācija par veiktajām analīzēm, izmeklējumiem, operācijām un tamlīdzīgi. Veselība ir vērtība un resurss, pret kuru jāattiecas atbildīgi gan pacientam pašam, gan mediķiem, gan valsts politikas veidotājiem."