Pirms veselības aprūpes sistēmas būvēšanas jāpaskatās uz situāciju no pacientu viedokļa, šādu viedokli šodien diskusijā par jaunās valdības prioritātēm veselības aprūpes politikā pauda pieaicinātie eksperti.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes locekle Ināra Pomere norādīja, ka esošajos apstākļos daudzos gadījumos ievainojams ir tieši pacients. Tas sākas jau no pirmajiem soļiem ceļā uz diagnozi, turpinās ar ģimenes ārstu un atbalsta personu nepietiekamību, kā arī speciālistiem privātajā un valsts sektorā. Rezultātā parādās izkristalizējas pacientu nevienlīdzība un citi dažādie aspekti, kas traucē viņiem saņemt savlaicīgu un kvalificētu palīdzību, piemēram, onkoloģisko slimību gadījumā.
Līdzīgās domās ir arī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, norādot, ka tas, ka pacienti ir apdraudēti, ir redzams arī, piemēram, attiecībā uz laboratorijas pakalpojumu pieejamību. Viņš uzsvēra, ka šobrīd valstī nav tādas centralizētas, pārskatāmas sistēmas, kā izsekot naudai. Tuvākajā laikā Nacionālais veselības dienests izstrādāšot sistēmu, kura būs redzama finansējuma plūsma.
Pomere piebilda, ka valstī šobrīd ir daudz prioritāšu, un, ja veselība ir viena no tām, tad VM arī jānosaka prioritātes nozarē, kas nereti ir pārāk sadrumstalotas. Piemēram, onkoloģijas jomā prioritāte ir skrīnīgs, kuram nav rezultāta. Viņas vērtējumā, VM ir uzlikusi pārāk zemus griestus skrīninga aptverei, un tiem būtu jātuvojas, piemēram, Covid-19 vakcinācijas aptverei, proti, no 51% līdz vismaz 70%.
"Skrīnings būtu jāpaņem un tā pamatīgi jāpārskata. Jāpaplašina arī skrīninga gadu aptvere, jo saslimst arī 30 gados. Principā valstij vajadzētu skrīningu ieviest kā obligātu pasākumu, tādējādi palielinot agrīnā vēža atklāšanas gadījumu skaitu un samazinot finansējumu, kas vēlāk nepieciešams metastātiskām stadijām," uzskata Pomere.
Viņas vērtējumā, skrīninga popularizēšanā jāņem piemērs, piemēram, no Ceļu satiksmes drošības direkcijas, kas rīkojusi "asiņainas" kampaņas. Attiecīgi būtiski sistēmiski pareizi novadīt kampaņas vēstījumu līdz klientam un arī pareizi komunicēt ar viņu.
"Vienmēr vajag paskatīties no pacientu viedokļa un tad būvēt sistēmu," uzsvēra Pomere.
Savukārt Latvijas Jauno Ārstu Asociācijas valdes locekles Annas Klēšmites-Blūmas vērtējumā, skrīninga popularizēšanai varētu palīdzēt primārā veselības aprūpe, kas nodrošinātu gan pieejamību izmeklējumiem, gan izskaidrotu, kas notiek ar pacientu. Šobrīd ķīmijterapijas izmaksas mēnesī pārsniedz 4000 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Viņa norādīja, ka liela loma ir arī pašvaldībām, proti, tam, ko tās piedāvā, lai ne tikai piesaistītu, bet arī noturētu jaunos ģimenes ārstus. Kā pozitīvu piemēru viņa izceļ Cēsu, Liepājas un Valmieras pašvaldības, kas izrādījušas iniciatīvu.
Šogad VM ir ieviesusi principu, ka ģimenes ārstu prakses šogad no septembra līdz decembrim telefoniski sazināsies ar 299 726 pacientiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā nav vērsušies ģimenes ārstu praksēs, tādējādi veicinot šo pacientu iesaisti veselības aprūpes sistēmā. Kņigins norādīja, ka lielākā daļa pacientu neapmeklē savu ģimenes ārstu, taču sakārtojot šo, varēšot sakārtot arī citas lietas. Viņš cer, ka sarunas par budžetu noslēgsies veiksmīgi, lai varētu pilnvērtīgi nosegt visu onkoplānu.
"Mums ir jārunā par veselības aprūpes finansēšanas maiņu. Mums ir jāpanāk elastīgu sistēmu, kas ļauj efektīvi reaģēt uz izmaiņām. Mums vajadzētu skatīties caur pacienta interesēm, naudai jābūt līdzeklim, bet šobrīd nauda ir priekšā visam - kamēr to neatrisinām, tikmēr neko nevar izdarīt," sacīja Kņigins.
Viņš piebilda, ka joprojām, pārņemot kādu sistēmu, nepieciešams milzīgs darbs, lai nozarē vienotos par standartiem.