Mediķu arodbiedrība lems par tālākajām darbībām veselības nozares nepietiekamā finansējuma risināšanai

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien padomes sēdē lems par tālākajām darbībām veselības nozares nepietiekamā finansējuma risināšanai.

Augustā LVSADA izvirzīja Veselības ministrijai (VM) kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības uzsākot pirmsstreika procedūru. Prasības paredzēja pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē.

Trīspusējā vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 7.marta sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildu līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.

"Sarūgtinoši ir tas, ka ministrija starp 140 papildus nozarei atvēlētajiem miljoniem eiro tā arī nav licies nozīmīgi atrast 7,6 miljonus eiro, kas ir nepilni 6%, lai kaut cik atbalstītu nozarē atlikušos darbiniekus. Situācija ir dramatiska. Darba roku trūkuma dēļ viss nonācis tik tālu, ka uz vairākiem izmeklējumiem pacienti pat par pilnu maksu šogad nevar pierakstīties," toreiz sacīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

Tāpat LVSADA nav apmierināta arī ar jaunās valdības deklarācijā iekļauto ieceri saglabāt valsts finansējumu veselības aprūpei pašreizējā līmenī, proti, 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, aģentūru LETA informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.

Viņa pauž, ka tas šogad ir aptuveni 1,8 miljardi eiro jeb tikai 4,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi, pakļaujot slimnīcas nemitīgam bankrota riskam un pagarinot rindas pēc pakalpojumiem ārstniecības iestādēs, uzsver organizācijā.

Keris secina, ka līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimumam mums šogad pietrūkst aptuveni 450 miljoni eiro. Tas esot galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Keris uzsver, ka tas nav pieņemams ne mediķiem, ne pacientiem.

Attiecīgi šodien padomes sēdē tiks lemts par arodbiedrības tālāko rīcību.