Mediķu arodbiedrību neapmierina valdības deklarācijā iekļautā iecere saglabāt valsts finansējumu veselības aprūpei pašreizējā līmenī

© F64

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nav apmierināta ar jaunās valdības deklarācijā iekļauto ieceri saglabāt valsts finansējumu veselības aprūpei pašreizējā līmenī, proti, 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, aģentūru LETA informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.

Viņa pauž, ka tas šogad ir aptuveni 1,8 miljardi eiro jeb tikai 4,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi, pakļaujot slimnīcas nemitīgam bankrota riskam un pagarinot rindas pēc pakalpojumiem ārstniecības iestādēs, uzsver organizācijā.

Uzrunājot Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālās asamblejas 78. sesijas dalībniekus aizvadītajā nedēļā, Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss uzsvēra, ka gadījumā, ja ir apdraudēta veselība, apdraudēts ir viss. Tāpēc PVO aicina valstu līderus saprast, ka ieguldījumi veselības aprūpē ir nevis izdevumi, bet gan investīcijas, kas ir fundamentāli nepieciešamas, lai nodrošinātu ģimeņu un sabiedrības dzīvotspēju.

LVSADA norāda, ka atbilstoši PVO ieteikumiem valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības. Vispārējās valdības budžetu 2023.gadam veido konsolidētā budžeta (14,7 miljardi eiro) un speciālā budžeta (4,1 miljardi eiro) summa - 18,8 miljardi eiro. Tātad arī pēc papildus 140 miljonu eiro piešķīruma, no kuriem pagaidām apstiprināti tikai 98 miljoni, Latvijas veselības nozares budžets (1,8 miljardi) šogad sasniegtu tikai 9,6% nevis 12% no vispārējās valdības izdevumiem.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina, ka līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimumam mums šogad pietrūkst aptuveni 450 miljoni eiro. Tas esot galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Keris uzsver, ka tas nav pieņemams ne mediķiem, ne pacientiem.

LVSADA par tālāko rīcību lems padomes sēdē šī gada 19.septembrī.

Veselība

Vasarā mūsu ēdienkarte var ievērojami mainīties – tajā ienāk daudz vairāk svaigu augļu un dārzeņu, ogu un zaļumu, bet vienlaikus – arī grilēti ēdieni un noteikti našķi, piemēram, saldējums.

Svarīgākais