Veselības ministrija (VM) izstrādājusi digitālo veselības stratēģiju, kas paredz uzlabot iedzīvotāju veselību, izmantojot digitālās veselības risinājumus pacientiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldei un citiem veselības nozares dalībniekiem.
VM izstrādāto stratēģiju otrdien, 15.augustā, skatīs valdībā.
Kopš 2016.gada Latvijā ieviesta un darbojas e-veselības sistēma un e-veselības portāls. Tomēr, lai arī tehniskās iespējas ir nodrošinātas un normatīvais regulējums pieprasa, nepietiekams ģimenes ārstu, speciālistu un ārstniecības iestāžu skaits izmanto šīs funkcionalitātes, izņemot e-darbnespējas lapas, kompensējamo zāļu e-receptes, kur elektronisko dokumentu aprite ir pilnībā obligāta, atzīst VM.
Tāpat liels apjoms pacientu veselības datu joprojām atrodas ārpus e-veselības sistēmas papīra formātā un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās, tādējādi centralizēta pacienta elektroniskā veselības karte e-veselības sistēmā (EVK) šobrīd pilnvērtīgi nepilda tās funkciju.
VM norāda, ka pastāv vairāki galvenie izaicinājumi digitālās veselības jomā Latvijā. Starp tiem arī tas, ka patlaban nav iespējama visu medicīnisko datu koplietošana, un tas rada medicīnisko pakalpojumu dublēšanas risku. Ārstniecības iestādēm lielākoties nav pieejas citās ārstniecības iestādēs veikto pakalpojumu datiem, turklāt to lokālo informācijas sistēmu savietošana ar e-veselības sistēmu ir sistēmiska problēma, jo vienotu standartu trūkuma dēļ lokālās informācijas sistēmas ir novecojušas vai izstrādātas tā, ka savienošana ar e-veselības sistēmu ir apgrūtināta.
Tāpat problēmas sagādā sadrumstaloti, nepilnīgi digitalizēti, nepieejami veselības dati. Ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas ir savietotas ar e-veselības sistēmu tikai atsevišķu veselības datu elektroniskai apmaiņai - e-receptes, darbnespējas lapas, nosūtījumi Covid-19 testa veikšanai, informācija par Covid-19 kontaktpersonas statusu u.c. Taču pacienta veselības pamatdati pacienta elektroniskajā veselības kartē, kas ietver pacienta informāciju par alerģijām un nepanesību, veselības problēmu un diagnožu sarakstu, ieskaitot hroniskas un akūtas slimības, kā arī nozīmīgas ķirurģiskās procedūras, e-veselības sistēmā līdz šim nav pilnīgi nodrošināti.
Arī vizuālās diagnostikas izmeklējumu slēdzieni pacienta elektroniskajā veselības kartē nodrošināti tikai daļēji, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tie ir jāievada visām ārstniecības iestādēm un neatkarīgi no tā, vai izmeklējums apmaksāts no valsts budžeta, pacienta vai apdrošinātāja līdzekļiem. Šobrīd tikai daļa ārstniecības iestāžu nodrošina slēdzienu pieejamību pacienta elektroniskajā veselības kartē. Savukārt, radioloģiskajās manipulācijās iegūto attēlu nodošana, atbilstoši minētajiem noteikumiem, ārstniecības iestādēm nav obligāta, un arī izmeklējumu attēli elektroniskajā veselības kartē pieejami tikai daļēji.
Līdz ar to VM izstrādātā "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam" paredz uzlabot iedzīvotāju veselību, izmantojot digitālās veselības risinājumus pacientiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldei un citiem veselības nozares dalībniekiem.
Stratēģija paredz būtiski samazināt "papīra" medicīnisko dokumentu apriti. Plānots, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmas būs integrētas ar pacientu elektroniskajām veselības kartēm un nodrošinās centralizēti uzkrājamo veselības datu apstrādi - gan datu sniegšanu, gan saņemšanu. Attiecīgi ārstniecības personām būs piekļuve visās ārstniecības iestādēs radītajiem digitālajiem pacienta veselības datiem neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts apmaksāts vai maksas pakalpojums.
Stratēģija arī paredz, ka pacienti aktīvāk varēs iesaistīties savas veselības aprūpē, tai skaitā pašiem digitālajā vidē ērti un droši pārvaldot savus veselības datus, kuri pēc nepieciešamības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs operatīvi pieejami visām iesaistītajām pusēm. Rezultātā uzlabosies pacientu veselības pratība un līdzestība, jo būs ne vien ērtāk saņemt ārstniecības pakalpojumus, bet arī vairot izpratni par veselības nozīmi un riskiem, un iesaistīties profilaksē.
Tāpat, ja iedzīvotāji varēs piekļūt saviem datiem elektroniski, bez maksas, savlaicīgi un jebkurā laikā, arī izmantojot mobilās ierīces, sagaidāma aktīvāka viņu iesaistīšanās savas veselības pārraudzīšanā, uzturēšanā un uzlabošanā, uzskata VM.
VM iecerējusi pacientu ārstēšanu organizēt vienotā pacienta klīniskā ceļa modelī, speciālistiem un aprūpes sniedzējiem sadarbojoties "multidisciplinārās virtuālajās komandās" un tehnoloģijām atbalstot vienoto procesu. Ministrijā skaidro, ka tehnoloģiju lietojums ļaus pārskatīt ārstniecības algoritmus un pacienta ceļus, padarot tos ērtākus, kvalitatīvākus un efektīvākus, savukārt robežas starp veselības un sociālo aprūpi kļūs arvien nejūtamākas. Ārstiem samazināsies administratīvais slogs, dati tiks ievadīti tikai vienu reizi, pacientu novērot un konsultēt varēs attālināti, kā arī palielināsies pakalpojumu pieejamība, arī reģionos, un to kvalitāte.
Vienlaikus būs iespējams attīstīt plašākas mūsdienīgas datu analītikas pieejas, tai skaitā mākslīgā intelekta risinājumus, lai analizētu saslimstības tendences, prognozētu slimību izplatību, identificētu grūti pamanāmus notikumus un, tādējādi veicinātu datos balstītu politikas novērtēšanu un plānošanu veselības nozarē, uzlabotu tās efektivitāti un kvalitāti, ļautu apzināt sabiedrības veselības aktualitātes un plānot mērķētus pasākumus.
Jebkurš jauninājums ikdienas darbā nāks kopā ar apmācībām un atbalstu gan ārstniecības personām, gan pacientiem, turklāt jaunie digitālie risinājumi tiks aktīvi izmēģināti un ieviesti, atzīmē VM.
Stratēģijas galvenais ieviesējs būs VM sadarbībā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, informācijas sistēmas izstrādātājiem, pārstāvošajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm. Nozīmīga loma stratēģijas ieviešanā paredzēta Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kura atbildībā par lielas daļas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu izstrāde un turpmāka to uzturēšanu, tāpēc sekmīgai Stratēģijas ievešanai nepieciešama NVD kapacitātes stiprināšana.
Galvenais finansējuma avots Stratēģijas īstenošanai ir ES fondu finansējums. VM skaidro, ka stratēģijā paredzētie no ES fondiem finansējamie digitālo risinājumu attīstības projekti tiks ieviesti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un ANM investīciju projektu ieviešanas prasībām.