Veselības ministrija slimnīcās plāno ieviest dežūrārstu apmaksu

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Izstrādājot izmaiņas slimnīcu tīklā, Veselības ministrija (VM) plāno ieviest dežūrārstu apmaksu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Šodien, tiekoties ar Latvijas Slimnīcu biedrību un slimnīcu vadītājiem, VM iepazīstināja ar izstrādāto informatīvo ziņojumu par izmaiņām slimnīcu tīklā. Slimnīcu tīkla stiprināšanas mērķis ir uzlabot pacientiem pieejamo veselības aprūpi un tās kvalitāti visā Latvijā.

VM skaidro, ka slimnīcu tīkla darbības pārplānošanu nosaka vairāki faktori, no kuriem kā galvenie ir iedzīvotāju demogrāfiskās tendences, pacientvērstas aprūpes principu ieviešana, jaunu medicīnas tehnoloģiju un ārstēšanas metožu ienākšana tirgū, iedzīvotāju vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, cilvēkresursu pieejamība nozarē un citi faktori. Ministrija uzsver, ka esošais slimnīcu tīkls Latvijā tiks saglabāts, un izmaiņas skars slimnīcu darba organizāciju.

Informatīvais ziņojums par izmaiņām slimnīcu tīklā ietver prasības slimnīcu darbības pamatprofiliem - internajā medicīnā (terapijā), ķirurģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību aprūpē, pediatrijā un traumatoloģijā, ortopēdijā. Tāpat tas ietver plānotās izmaiņas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, slimnīcu snieguma novērtēšanas sistēmas izveidi, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanas principus iedzīvotājiem, finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī turpmākās plānotās rīcības.

Plāns paredz īpaši stiprināt slimnīcu uzņemšanas jeb neatliekamās palīdzības nodaļas, un plānotās pārmaiņas tiek veiktas pacientu interesēs. Neatliekamās palīdzības nodaļas tiks stiprinātas visā valstī, padarot tās pieejamākas pacientiem diennakts režīmā. Lai stiprinātu minētās nodaļas un unificētu neatliekamās palīdzības sniegšanu visā valstī plānots sadarbībā ar slimnīcām diskutēt un veikt izmaiņas un precizējumus arī Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, skaidro VM.

VM informē, ka, izstrādājot plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā, ir veikts pakalpojumu tarifu pārrēķins. Tāpat ir veikts arī pakalpojumu programmu pārrēķins, kas balstīts uz jaunākajiem datiem, kā arī uzņemšanas jeb neatliekamās palīdzības nodaļu finansējuma pārrēķins, bet kā jauninājums tiks ieviesta dežūrārstu apmaksa. Daļai slimnīcu, kurām mainīsies stacionārie profili, finansējums pāries uz ambulatorajiem līgumiem, kas ļaus slimnīcām stiprināt ambulatorās palīdzības sniegšanu pacientiem.

Savukārt, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, VM vērtējumā, ir ļoti svarīgi novērst ne tikai pastāvīgi nepietiekamā veselības aprūpes sistēmas finansējuma problēmu, kas traucē uzlabot veselības aprūpes pieejamību un efektīvu pakalpojumu nodrošināšanu, bet arī ieviest sistēmiskus risinājumus, kas ļaus efektīvāk izmantot esošos un plānotos resursus.

Plānotā reforma ir visaptveroša, tā ir saistīta ar slimnīcu tīkla tālāku sadarbību ar citiem veselības aprūpes līmeņiem, tajā skaitā primāro aprūpi.

Informatīvais ziņojums tiek nodots atzinumu sniegšanai sadarbības un sociālajiem partneriem, kā arī iesaistītajām ministrijām. Gan slimnīcas, gan pārējie partneri varēs iesniegt savus priekšlikumus un atzinumus. Ar slimnīcām notiks arī individuālas tikšanās, lai atbildētu uz visiem jautājumiem par plānotajām izmaiņām, tajā skaitā par medicīniskajiem profiliem, speciālistu skaitu un finansēm.

Jau ziņots, ka augstas kvalitātes un pacientam drošu stacionāro pakalpojumu nodrošināšanas nolūkā, VM plāno Latvijā ieviest starptautiskos standartos balstītas prasības un vadlīnijas kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai. Plānots, ka nākotnē slimnīcu darbības novērtējumā tiks ņemti vērā klīniskie indikatori, kā arī pamazām tiks ieviests mehānisms stacionāro pakalpojumu vērtēšanā iekļaut arī struktūras datus (māsu proporcija, pilna laika speciālisti u.c.), procesu rezultātus (vidējais gultas dienu skaits, operāciju skaits u.c.), pacientu pieredzes novērtējums (PREMs rezultāti), pacientu drošības rādītājus, kā arī PROMS un izmaksu efektivitāti. Tāpat tiks ņemti vērā arī kvantitatīvie rādītāji - manipulāciju un pacientu skaits.

Veselība

Latvijai līdz šim piegādāti 9,7 miljoni vakcīnu devu pret Covid-19 infekciju, no tām savakcinēta ir trešā daļa. Pārējais – utilizēts vai ziedots citām valstīm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tai pašā laikā, kovids turpina pļaut cilvēku dzīvības, bet riska grupas, kam rekomendē vakcinēties reizi sezonā, to dara kūtri – šogad to izdarījuši 5 % no mērķa grupas.

Svarīgākais