Veselība: kas vērtīgs vasaras ogās?

Vasaras laiks ir lieliska iespēja stiprināt savu organismu ar ogās esošajiem vitamīniem un minerālvielām. Kāpēc jāēd vasaras ogas, cik daudz un kas tajās vērtīgs? Stāsta sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas vērtīgs vasaras ogās?

Mūsu organismā nemitīgi notiek enerģijas iegūšana un patērēšana. Paaugstināts stress, slimības, treknas un rūpnieciski pārstrādātas pārtikas lietošana pastiprina enerģijas patēriņu un samazina jaunas enerģijas ieguvi. Tāpēc ir svarīgi stiprināt savu organismu ar veselīgu uzturu, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Sezonālās un svaigās ogas ir vitamīniem bagātas, tās noder kā C vitamīna avots un visu organismu stiprinošs līdzeklis, kas uzlabo redzi, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, gremošanas sistēmu, locītavu un ādas veselību, kā arī palīdz cīņā ar novecošanas pazīmēm. Svarīgi ir ogas ēst svaigas, jo tikai tā var uzņemt visas tajās esošās vērtīgās vielas.

Ieteicamais daudzums

Vasaras sezonā būtu vērtīgi ik dienu apēst kādu sauju ogu, saka uztura speciāliste. Nav konkrēta daudzuma, cik ogu dienā jāapēd, taču sezonā tas varētu būt 200-300 grami ogu un vasaras augļu dienā. Uzturvērtības ziņā teju visas ogas ir līdzīgas - kilokalorijas ogās ir niecīgas - vidēji 35 kcal uz 100 gramiem. Tāpēc ogas var būt veselīgs našķis ikvienam! Veselam cilvēkam ogu ēšanai nevajadzētu būt pretnosacījumiem, taču, ja ir kādas veselības problēmas vai saslimšana saistībā ar ogu vai citu produktu lietošanas daudzumu, konsultējieties ar savu ārstu!

Upenes

Upenes ir vienas no bagātākajiem C vitamīna avotiem, 100 grami upeņu satur 177 mg C vitamīna! Salīdzinājumam - mellenes satur 22 mg, jāņogas 36 mg, avenes 25 mg, bet zemenes 64 mg uz 100 gramiem ogu. Bez C vitamīna upenes satur arī organiskās skābes, flavonoīdus, šķiedrvielas, beta-karotīnu, E, B grupas vitamīnus, kāliju, kalciju, magniju un fosforu, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Upeņu tēja stiprina organisma aizsargspējas. Tā noder locītavu saslimšanu, saaukstēšanās un infekcijas slimību gadījumā, tai piemīt sviedrējoša, urīndzenoša un pretiekaisuma darbība. Tautas medicīnā upeņu ogu novārījumu izmanto hipertensijas gadījumā. Savukārt upeņu pumpurus un lapas izmanto vielmaiņas uzlabošanai, bet ādas slimību gadījumā to izmanto peldēm.

Uztura speciāliste Liene Sondore aicina ogas ēst svaigā veidā, jo, vārot ziemai ievārījumus, tās pilnībā zaudē C vitamīnu. Tā vietā ziemas krājumiem ogas var sasaldēt un ziemā ēst pa mazai saujiņai katru dienu. Ja vēlas desertus ar ogu garšu un krāsu - var gatavot debesmannu, ķīseļus, desertus, plātsmaizes, vārīt ievārījumus ar ķiplokiem, sīpoliem un ziemā tos ēst kopā ar gaļu, zivīm.

Mellenes

Mellenes stiprina imunitāti un asinsvadu sieniņas, uzlabo redzi un atmiņu, palīdz ar sirds asinsvadu saslimšanas profilaksi, stāsta Priedniece. Tās satur cukurus, pektīnvielas, miecvielas, karotīnu, C, E, B grupas vitamīnus, flavonoīdus, dzelzi, kāliju, cinku, kalciju, fosforu, mangānu, škiedrvielas, kā arī dzintarskābi.

Drogām izmanto žāvētas melleņu ogas un lapas. Ogu drogu lieto gremošanas uzlabošanai un pret caureju. Tā kā melleņu lapu droga pazemina glikozes līmeni asinīs, to izmanto diabēta tēju sastāvā, tai piemīt arī pretiekaisuma darbība. Tautas medicīnā melleņu ogu un lapu novārījumu izmanto arī ārīgi - mutes un kakla skalošanai kakla un smaganu iekaisuma gadījumā un kompresēm ādas slimību gadījumā. Melleņu ekstraktu izmanto uztura bagātinātājos - tas pieejams gan viens pats koncentrētā veidā, kapsulu veidā, gan kompleksos līdzekļos acu veselībai. Tas palīdz uzturēt normālu redzi un ir ieteicams tiem, kas strādā ar datoru, ikdienā vada auto, ikdienā daudz lasa un kam ir jāpavada ilgstošs laiks pie ekrāniem. Lai gan dārza mellenes satur mazāk antioksidantu nekā meža mellenes, arī tās ir bagātas ar vitamīniem - īpaši C vitamīnu, satur arī dzelzi, mangānu, cinku.

Jāņogas

Jāņogas jāēd pa saujai katru dienu, saka uztura speciāliste L. Sondore. Tās var pievienot dzeramajam ūdenim, svaigiem lapu salātiem, gaļas marinādēm. Šīs košās ogas var pievienot arī dažādiem desertiem. 100 grami jāņogu satur 32 kcal, 238 miligramus kālija un 3,5 gramus šķiedrvielu.

Meža avenes

Meža avenes ir ne tikai noderīgs vitamīnu avots, tās ir arī organismu stiprinošs līdzeklis, kas uzlabo zarnu trakta darbību. Ogas satur organiskās skābes, cukurus, salicilskābi, pektīnvielas, flavonoīdus, miecvielas, šķiedrvielas, C un B grupas vitamīnus, karotīnu, kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, mangānu, cinku. farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka drogām izmanto gan meža aveņu augļus, gan lapas, kam piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretiekaisuma un sāpes mazinoša iedarbība. Aveņu ekstraktu plaši izmanto saaukstēšanās un elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumā. Lapu drogu izmanto arī ārīgi mutes un kakla skalošanai, kā arī izsitumu un piņņu gadījumā.

Meža zemenes

Līdzīgi kā meža avenes, arī meža zemenes ir lielisks vitamīnu avots! Tās uzlabo imūnsistēmu, zarnu darbību un vielmaiņu. Šīs ogas satur organiskās skābes, flavonoīdus, pektīnvielas, miecvielas, cukurus, C, E, B grupas vitamīnus, dzelzi, mangānu. Arī meža zemeņu augļus un lapas izmanto saaukstēšanās un elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumā, bet ārīgi izmanto izsitumu un piņņu mazināšanai. Meža zemenēm piemīt pretiekaisuma, antibakteriāla, sviedrējoša un urīndzenoša darbība, kas spēj uzlabot vielmaiņu un mazināt tūskas. Ogu lapas noder kā tonizējošs, bet ogas kā imunitāti stiprinošs līdzeklis, stāsta farmaceite Ilze Priedniece.