Vasara nebūt vēl nav galā un visticamāk kādā aizraujošā pastaigā vai pārgājienā dosies daudzi. Kā parūpēties par to, lai tulznas, kas, ilgstoši staigājot, īpaši vasarā nereti rodas pat ienēsātos apavos, nesabojā iešanas prieku?
4 ieteikumi, kā pienācīgi sagatavoties.
1. Izvēlies atbilstošus apavus
Jā, ilgstošais staigāšanai ērti un laikapstākļiem piemēroti apavi ir pirmais un galvenais priekšnoteikums, lai izvairītos no tulznām. To uzsver Egita Livmane, podoloģe Veselības centru apvienībā. Speciāliste norāda, ka, izvēloties apavus konkrētām aktivitātēm, noteikti jāņem vēra aktivitātes veids (iešana, skriešana, nūjošana), paredzamā intensitāte un vide - ietves, ceļa vai takas segums. "Garākai pastaigai var noderēt brīvā laika apavi vai pastaigu siksniņapavi ar ergonomisku liesti un slēgtu purngalu, kas pasargā no gružu iekļūšanas apavos un berzes, kā rezultāta var rasties nobrāzums vai tulzna. Savukārt pārgājienam, jo īpaši, pa dažādiem meža maršrutiem vai reizēm neparedzama seguma ceļiem ieteicams izvelēties speciālus pārgājiena apavus. Vēlams, lai tie jau kādu reizi būtu ienēsāti, pārliecinoties, ka ir ērti un neberž."
2. Iegādājies sportiskām aktivitātēm paredzētas zeķes
Nereti tieši nepareizi izvēlētas zeķes rada papildu slodzi pēdai un veicina berzi, kas rezultējas ar tulznām. Pretēji izplatītajam uzskatam, ka kokvilna ir visādā ziņa ideāls materiāls, kokvilnas zeķes, kas ieautas pārgājiena apavos, diez vai būs tam apliecinājums. Kur ir problēma? Podoloģe skaidro, ka kokvilna labi uzsūc mitrumu, taču to nevada tālāk, līdz ar to sviedri uzkrājas zeķu tekstilā, palielinot tulznu uzberšanas risku. "Gatavojoties pārgājienam, iegriezieties sporta apģērba veikalos! Piedāvājumā ir speciāla sintētiska materiāla zeķes, kas labi vada mitrumu un ir piemērotas tieši šādam nolūkam - aktīvām nodarbēm slēgtos apavos. Tās ir elastīgas, labi pieguļ pēdai, veidotas tā, lai ir maksimāli komfortablas, turklāt var izvēlēties arī sezonai atbilstošu modeli. Jā, tās būs dārgākas par kokvilnas zeķu pāri, taču ieguldījums noteikti atmaksājas, jo palīdz izvairīties no tulznām - nepatīkamiem pārsteigumiem, kas var sabojāt pārgājienu. Nenāks par ļaunu paņemt arī rezerves zeķu pāri, lai nomainītu, ja rodas tādā nepieciešamība."
3. Paņem līdzi tulznu aptieciņu
Vispirms - plāksterus. Nav neviena iemelsa, lai tos nepaķertu līdzi pārgājiena somā vai pat kabatā! Tie ir viegli, tātad - nepalielina svaru, un plāni - tātad - neaizņem daudz vietas. "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza saka: "Ieteicams būtu ņemt līdzi dažāda izmēra plāksterus, jo tulznas mēdz būt dažāda lieluma. Tā pat jāpadomā arī par dezinfekciju - ja nekāds līdzeklis nav paņemts, noberzto vietu vajadzētu noskalot ūdenī, kas taču noteikti līdzi būs, nosusināt un tikai tad uzlīmēt plāksteri."
4. Šaubīgajām pēdas vietām - profilaktiska apstrāde
Profilakse ir labs veids, ka izvairīties no nevēlamam sekām. "Ja zināt, ka pēdas ir jutīgas un ilgāka staigāšana visticamāk radīs tulznas, padomājiet par profilaksi! Aptiekā ir pieejami prettulznu rullīši, ko lieto to vietu pārklāšanai, kas potenciāli var tikt noberztas.
Pēdas zonas, kas parasti ir pakļautas berzei, var jau laikus apstrādāt arī ar antibakteriālu līdzekli (gelu, krēmu, ziedi), kas satur dekspantenolu, hialuronskābi. Tas gan dezinficēs, gan sekmēs audu reģenerāciju," stāsta farmaceite.
Cik nopietna problēma ir tulznas un kā tās izārstēt?
Tulznas var traucēt brīvi pārvietoties vēl kādu laiku pēc iegūšanas, turklāt, neatbilstoši aprūpētas, tās var kļūt par infekcijas "vārtiem", tādēļ, atgriežoties mājās no pastaigas vai pārgājiena, ir svarīgi tulznas pareizi apkopt.
Podoloģe skaidro: "Tulznām ir raksturīgi zemādas šķidruma pūslīši, kas piepildīti ar limfu. Ja tulzna ir maza, visticamāk tā sadzīs aptuveni nedēļas laikā, neko īpašāku par elementāru dezinfekciju lietas labā nedarot, taču, ja tā ir liela, dzīšana var prasīt ilgāku laiku. "
Ko darīt, lai dzīšana nebūtu mokošu? Vispirms vajag nomazgāt pēdas ar ziepēm un, tās neberžot, noslaucīt mīkstā dvielī. Nākamais - ir svarīgi nepieļaut infekcijas iekļūšanu bojātajā vietā, tas nozīmē, ka tulzna ir jādezinficē ar kādu mājās pieejamu dezinfekcijas līdzekli. Farmaceite Ieva Virza brīdina: "Ar dezinficēšanu gan nevajadzētu pārcensties. Jāņem vērā, ka uz ādas atrodas mikroflora, kas ļauj epidermas slānim dzīt. Šā iemesla dēļ tulznu (vai brūci, ja tulzna ir jau pārplīsusi) ir jāizskalo ar dezinficējošu šķīdumu. Labi būtu laikus iegādāties un turēt mājas aptieciņā jaunās paaudzes brūču apstrādes līdzekli, kas "nekož" un satur, piemēram, poliheksanīdu, hlorapskābi, betadīnu."
Podoloģe norāda, ka tad, ja tulzna ir neliela, to nevajag pārdurt, bet, ja pūslītis ir liels, to var pārdurt vairākās vietās, pirms tam dezinficējot gan ādu, gan adatu, un ļaut šķidrumam iztecēt. "Nekādā gadījumā nenogrieziet brūci nosedzošo ādas slānīti! Tas sargā traumēto vietu no infekcijas iekļūšanas un ļauj ātrāk sadzīt. Viss, kas jādara - tulznas vieta jāapstrādā ar dezinficējošu, antiseptisku līdzekli un jāuzlīmē plāksteris, kas regulāri jāmaina, ja vairs neturas vai kļūst netīrs. Protams, arī tulzna ir atkārtoti jāapstrādā."
Farmaceite mudina iegriezties aptiekā un izvēlēties tulznu apkopšanai piemērotākos plāksterus.