Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā par 43% ir samazinājies jaunatklāto HIV gadījumu skaits

VM vērsa uzmanību, ka Latvijā kopumā vērojama tendence samazināties infekciju izplatībai, vienlaikus saslimstība vēl joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES).

Piemēram, lai arī pēdējo piecu gadu laikā par 43% ir samazinājies jaunatklāto HIV gadījumu skaits, Latvijā joprojām ir otrs augstākais HIV saslimstības rādītājs ES. Ministrija ir apņēmusies līdz 2027.gadam samazināt HIV gadījumu skaitu līdz 11 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat, VM ieskatā, ir svarīgi samazināt to HIV transmisijas gadījumu skaitu, kas ir ar nenoskaidrotu inficēšanās ceļu - 2021.gadā 108 inficēšanās gadījumos bija nenoskaidrots inficēšanās ceļš.

Pēdējo piecu gadu laikā samazinājies arī STI reģistrēto gadījumu skaits: 2017.gadā bija reģistrēti 1836 gadījumi, bet 2021.gadā 1314 gadījumi.

VM ieskatā būtu jāievieš regulāra katra HIV un sifilisa vertikālās transmisijas gadījuma epidemioloģiskā analīze, lai iegūtu konkrētu informāciju par faktoriem, kas ir par pamatu transmisijai, un noteiktu "ļoti mērķētus pasākumus" jebkura inficēšanos veicinoša faktora novēršanai. Plānots, ka to veiks Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Papildus tam ministrija iecerējusi palielināt mērķa grupu testēšanu, kā arī turpināt pasākumus, kas veicinātu grūtnieču izpratni par nepieciešamību sadarboties ar ārstiem, tai skaitā veicot nepieciešamos izmeklējumus agrīnai HIV un sifilisa diagnostikai. Paredzēts arī ieviest vienotus ieteikumus ārstiem - speciālistiem STI diagnostikā. Savukārt līdz 2027.gadam VM iecerējusi izstrādāt vismaz vienu e-vides mācību materiālu skolēnu izglītošanai par seksuāli transmisīvo slimību profilaksi.

Šogad plānots nodrošināt ieslodzījumu vietu ārstniecības personām pieeju HIV reģistram. Pēc ieslodzījumu vietu rīcībā esošajiem datiem 2021.gadā ieslodzījuma vietās Latvijā tika novēroti un ārstēti 487 HIV infekcijas gadījumi jeb apmēram 6% no kopējā HIV inficēto personu skaita valstī. 16 gadījumos HIV infekcija tika reģistrēta pirmo reizi.

No 2017. līdz 2021.gadam samazinājies arī jaunatklāto B un C hepatītu gadījumu skaits. Ministrija B hepatīta samazināšanos saista ar jaundzimušo vakcināciju pret šo infekciju - pēc VM aplēsēm vakcinācijas aptvere bērnu vidū pārsniedz 97%. Vienlaikus Latvijas rādītāji, salīdzinājumā ar citu ES valstu datiem, joprojām ir vieni no augstākajiem, atzīmēja VM.

Savukārt C hepatīts Latvijā visbiežāk tiek atklāts hroniskā stadijā, norādīja VM. Pēdējo piecu gadu laikā samazinās hroniska C hepatīta reģistrēto gadījumu skaits - ja 2017.gadā tika reģistrēti 1803 gadījumi, tad 2021.gadā par 45% mazāk jeb 995 gadījumi. Arī saslimšana ar akūtu C hepatītu samazinās - 2017.gadā tika reģistrēti 57 gadījumi, bet 2021.gadā par 75% mazāk jeb 14 gadījumi.

VM norādīja, ka visbiežāk ar C hepatītu inficējušies, lietojot injicējamās narkotikas - 61% starp akūtiem gadījumiem un 70% starp hroniskiem gadījumiem. Otrs izplatītākais transmisijas veids akūtu gadījumu vidū bija seksuāla transmisija vīriešiem, kuriem bijis seksuāls kontakts ar vīriešiem - 13% gadījumu. Vienlaikus identificēti arī tādi transmisijas ceļi kā heteroseksuāls kontakts, ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistīta transmisija un ar darbu nesaistītas traumas.

Ministrija norādīja, ka būtu nepieciešams ieviest C hepatīta skrīningu augstam riskam pakļautajos kolektīvos - ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs un psihoneiroloģiskās slimnīcās.

Arī saslimstībai ar tuberkulozi vērojama samazināšanās tendence. Pēc VM rīcībā esošiem datiem 2021.gadā bija reģistrēts 261 tuberkulozes gadījums. No tiem pirmreizēji reģistrēti bija 228 jeb 12 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet recidīva gadījumi bija 33. Bērnu vidū 2021.gadā bija reģistrēti seši gadījumi vecumā no 6-17 gadiem.

No visiem gadījumiem 72% jeb 188 gadījumi bija testēti uz HIV infekciju, no kuriem HIV koinfekcija noteikta 12,8% jeb 24 gadījumos. Multirezistenti bija 8,9% jeb 17 tuberkulozes gadījumu, no tiem četri bija ar HIV pozitīvu statusu.

Infekcijas slimību ierobežošanai šogad no ES Atveseļošanās un noturības mehānisma nepieciešams papildus atvēlēt 87 640 eiro, lēš VM. Turpretim 2024.gadā plānots atvēlēt 7 978 865 eiro, 2025.gadā - 9 127 036 eiro, 2026.gadā - 9 714 093 eiro, bet 2027.gadā - 9 791 059 eiro.

Ja pasākums pārtop par pastāvīgu institūcijas funkciju, tad nepieciešamais finansējums gadā, pēc VM aplēsēm, ir 9 746 059 eiro.

VM atzīmēja, ka plāna pasākumu izpildē ir paredzēts finansējums SPKC, kas plāna konkrētu uzdevumu izpildē konkursa kārtībā iesaistīs arī nevalstiskās organizācijas (NVO), slēdzot ar to pārstāvjiem pakalpojumu līgumus. VM to pamatoja ar to, ka NVO ir liela nozīme infekcijas slimību ierobežošanā, jo tās nodrošina pakalpojumus inficēšanas riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un sniedz informatīvu atbalstu sabiedrībai.