5 populārākie mīti par sauļošanās krēmu lietošanu

Klāt vasara un gada saulainākais laiks, kas nozīmē, ka ikkatram ir pastiprināti jārūpējas par sejas un ķermeņa ādas veselību, lietojot atbilstošus saules aizsarglīdzekļus. Taču ne visi cilvēki tos lieto pareizi, tamdēļ nevar pietiekami pasargāt ādu no kaitīgajiem saules stariem, kas var rezultēties dažādās ādas veselības problēmās. Kosmētikas zīmols “Dzintars” sadarbībā ar dermatoloģi Tatjanu Ļiņovu ir apkopojuši izplatītākos mītus par sauļošanās krēmu lietošanu un skaidro, kāpēc tie ir aplami.

1. Visi saules aizsarglīdzekļi ir vienādi un nav nozīmes to veidiem

SPF abriviatūra (no angļu valodas - sun protection factor) apzīmē saules aizsardzības faktoru, kas ir relatīvs mērījums laika periodam, kurā saules aizsarglīdzeklis pasargā no ultravioletajiem stariem. Ja SPF faktora skaitlis ir augstāks, arī aizsardzība ir augstāka. Globāli SPF faktora izmantošanas lielums ir atkarīgs no 3 faktoriem:

1) saules enerģijas (UV) staru daudzuma;

2) ādas fototipa (jo gaišāks ādas tonis, jo labāk āda absorbē UV starojumu);

3) uzsmērētā krēma daudzuma un aplikācijas biežuma.

Respektīvi, viens un tas pats UV radiācijas apjoms var tikt sasniegts dažādos laikos - vienas stundas laikā, piemēram, 9 no rīta vai arī 15 minūtēs, ja tas ir plkst. 13.00. Cilvēki ar gaišu ādu UV radiāciju absorvē vairāk, tādēļ arī saules aizsardzības lietošana faktiski ir nepieciešama visa gada garumā.

Pirmā saules aizsarglīdzekļu savstarpējā atšķirība ir saules aizsardzības filtru veidi. Ķīmiskie filtri saules aizsardzības krēmu sastāvā satur UVB vai UVA starus absorbējošas vielas. Šīs vielas uz ādas veido aizsargslāni, kas samazina ultravioleto staru penetrāciju ādā. Fizikālo aizsardzību nodrošina citas vielas, kas atstaro UV radiāciju no ādas līdzīgi kā spogulis. Daži saules aizsargkrēmi satur tikai UVB absorbējošas vielas, taču arī UVA starojums ir kaitīgs, tāpēc labāk izvēlēties krēmu, kas nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan UVB starojumu. Šādu aizsardzību, piemēram, sniedz visi “Dzintars” saules līnijas “Jūrmala” produkti.

Otra būtiskā atšķirība ir saules aizsardzības faktoru skaitlis, ko cilvēki mēdz saistīt ar laiku, ko var pavadīt atklātos saules staros neapdegot, taču tas nav pareizi. Tas ir primāri saistīts ar saules radiācijas lielumu - jo lielāks tas ir, jo lielāks SPF filtrs ir nepieciešams. Piemēram, laikā, kad UV radiācijas rādītājs ir visaugstākais, tiešos saules staros nebūtu ieteicams uzturēties vai arī tādos gadījumos jālieto krēms ar SPF ne mazāk kā 30.

2. Saules aizsargkrēms jālieto tikai saulainās dienās

Saules aizsargkrēms nav paredzēts tikai vasarai un saulainiem laikapstākļiem. To ieteicams lietot visa gada garumā kā saulainās dienās, tā arī dienās, kad ir apmācies, jo aptuveni 90% UV staru izkļūst cauri mākoņiem. Piemēram, ziemā var izvēlēties krēmu ar zemāku SPF - 15, taču vasarā ieteicams lietot līdzekļus sākot ar SPF 30 un uz augšu. Mūsu platuma grādos dzīvojošajiem gaišas ādas īpašniekiem iesaka izvēlēties saules aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas ir ne mazāks par SPF30 ar UVA un UVB staru aizsardzību arī ziemas mēnešos.

3. Es visu dienu esmu iekštelpās, man nevajag lietot saules krēmu

Saules aizsargkrēmu nepieciešams lietot neatkarīgi no tā, vai cilvēks atrodas ārā vai iekštelpās, jo UVA starojums ir tik spēcīgs, ka var izlausties cauri stiklam un bojāt ādu. To var attiecināt gan uz māju, gan automašīnu logiem. Svarīgi minēt, ka tieši UVA starojums iekļūst ādas dziļākajos slāņos un veicina ādas novecošanās procesus un paaugstina nepatīkamā ādas audzēja iegūšanas riskus.

4. Jo augstāks SPF, jo labāk

Ne vienmēr tā ir taisnība, jo SPF 50 bloķē aptuveni 98% ultravioletās gaismas, SPF 30 aptuveni 97%, bet SPF 15 - 93%. (dermatologu sabiedrībā valda uzskats, ka nav jēgas gaiša fototipa pārstāvim lietot saules aizsardzības līdzekļus ne mazāk par 30 ar UVA/UVB staru aizsardzību, jo lielākā daļa tos lieto nepareizi t.i. pārāk maz, lai būtu panākta pilnvērtīga aizsardzība). Tas arī nozīmē, ka neviens sauļošanās līdzeklis nevar pilnībā pasargāt no UV staru ietekmes. Svarīgākais ir tas, vai tiek noklāts viss ādas laukums ar krēmu un vai tas tiek regulāri atjaunots. Piemēram, saules krēmi ar SPF 15 būtu jāatjauno vēl biežāk nekā līdzekļi ar SPF 50. Krēmu ar augstāku SPF var atjaunot ik pēc divām stundām, savukārt līdzekļus ar zemāku SPF jāatjauno reizi 30 minūtēs vai līdz pat stundai. Tāpat arī krēmu jāsmērē uz ādas 30 minūtes pirms došanās ārā, jo tā aizsardzība nav tūlītēja.

5. Manā dekoratīvajā kosmētikā ir pietiekami augsts SPF faktors

Tā ir taisnība, ka dekoratīvā kosmētika var nodrošināt nelielu aizsardzību pret sauli, taču tas nav pietiekami un neaizstāj speciālos saules aizsarglīdzekļus. Dekoratīvās kosmētikas pamatfunkcija ir nosegt sejas nepilnības, izlīdzināt ādas toni vai izcelt sejas vaibstus, nevis pasargāt no saules. Ja produkta sastāvā ir norādīts SPF, to var uzskatīt kā papildu bonusu, taču ne kā pamatfunkciju. Tāpat arī uz sejas un kakla uzklātās dekoratīvās kosmētikas daudzums ne vienmēr ir pietiekams, lai panāktu pilnvērtīgu aizsardzību, tāpēc pirms dekoratīvās kosmētikas uzklāšanas vajadzētu uzklāt krēmu ar SPF minimālo filtru 30.