Lai uzlabotu pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem ārpus Rīgas, valdība otrdien lēma atvēlēt Veselības ministrijai (VM) papildus 1 395 502 eiro.
Paredzēts, ka no kopējā finansējuma 1 186 177 eiro veidos Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums, bet 209 325 eiro - valsts budžeta līdzfinansējums.
Līdz ar to pieejamais kopējais finansējums būs 17 008 364 eiro, tostarp ESF finansējums 14 457 109 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 551 255 eiro.
VM atzīmē, ka Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, kā arī joprojām vairāk nekā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Tas secināts arī Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojumā "Cilvēkresursi veselības aprūpē" - reģionos ārstu-speciālistu trūkums esot gandrīz visās specialitātēs.
VM norāda, ka darbaspēka trūkumu Latvijā atspoguļo arī viens no zemākajiem medmāsu skaita rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstīs - Latvijā ir 46 medmāsas uz 10 000 iedzīvotājiem, bet ES vidēji ir 84 uz 10 000 iedzīvotājiem. Nedaudz zemāks par ES vidējo rādītāju esot arī ārstu skaits - 32 ārsti uz 10 000 iedzīvotājiem, kamēr ES vidēji ir 36.
Savukārt slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs.
Pēc ministrijas paustās informācijas, uz 1.martu piesaistītas 1508 ārstniecības personas, kas esot 96,2% no kopējā noteiktā mērķa iznākuma rādītāja. Ņemot vērā ārstniecības personu "lielo interesi" par kompensācijām un cilvēkresursu trūkumu reģionos, lemts par papildus finansējuma novirzīšanu pasākuma īstenošanai, jo, kā atzīmēja ministrija, līdz šī gada 1.martam finansējuma izpilde sasniegusi 92,72% no pieejamā finansējuma jeb 14 475 640,03 eiro.
Ar papildus piešķirto finansējumu ir iespējams piesaistīt vidēji 63 ārstniecības personas, savukārt kopumā atbalstu būtu jāsaņem 1631 reģioniem piesaistītām ārstniecības personām,
lēš VM.
Atbalsts tiks sniegts naudas kompensācijas veidā - ja ārstniecības persona atbilst projekta nosacījumiem, tā varēs saņemt vienreizēju kompensāciju par darbu reģionā, vienreizēju papildus kompensāciju par katru ģimenes locekli, kā arī ikmēneša uzturēšanās kompensāciju, aģentūru LETA informēja VM. Kompensāciju saņēmušajām ārstniecības personām būs jānostrādā reģionā vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
VM piedāvātie grozījumi paredz arī precizēt metodoloģiju kompensācijas summas aprēķināšanai ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu, nosakot, ka ģimenes ārstiem tiks izmaksāta vienreizēja, nevis trīs mēnešus ikmēneša kompensācija. Kompensācija ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu un nodošanu tiks piešķirta, pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegto informāciju par prakses nodošanas un pārņemšanas procesu. Kā procesa beigu termiņš tiks noteikts jaunā ģimenes ārsta noslēgtais līgums ar NVD par jaunās ģimenes ārsta prakses izveidošanu.
Papildus piešķirtais finansējums tiks pārdalīts no trim citiem projektiem, kas tiek īstenoti programmas "Izaugsme un nodarbinātība" laikā.
VM norādīja, ka projekta, kura mērķis ir atbalstīt prioritāro veselības jomu - sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu aprūpes un garīgās veselības - veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, laikā ietaupīti 1 108 772 eiro, ko veido projekta personāla atlīdzības izmaksas 141 847 eiro apmērā, pārējās tiešās īstenošanas izmaksas - 945 648 eiro un netiešās attiecināmās izmaksas - 21 277 eiro.
Savukārt 255 089 eiro tiks pārdalīti no mērķa uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
31 641 eiro tiks pārdalīti no mērķa uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju, jo secināts, ka pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir lielāks par projektam faktiski pieejamo attiecināmo finansējumu. VM atzīmēja, ka starpību starp normatīvajā aktā noteikto finansējumu un faktiski attiecināmo finansējumu veido neatbilstoši veikti izdevumi.
Kā informē VM, projekts tiek īstenots piecus gadus, un kopā līdz šim gadam apgūtais finansējums ir 13 537 243,15 eiro.
Ņemot vērā paredzēto finansējuma palielinājumu par 1 395 502 eiro, kā arī faktisko finansējuma apguvi pērn - 3 751 231,15 eiro -, tad projekta īstenošanai šogad būs nepieciešams finansējums 3 471 121 eiro apmērā, prognozē VM.