Sestdiena, 2.marts

redeem Laila, Lavīze, Luīze

arrow_right_alt Veselība

VM: Esošais slimnīcu tīkls Latvijā tiks saglabāts

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Veselības ministrija (VM) šodien sanāksmē ar slimnīcām vienojusies par soļiem to tīkla izmaiņu veikšanai un par tajās pieejamajiem un turpmāk nodrošināmajiem speciālistiem, aģentūru LETA informēja VM.

Lai nodrošinātu stacionāros pakalpojumus, VM solās Latvijā ieviest starptautiskos standartos balstītas prasības un vadlīnijas kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai. Plānots, ka nākotnē slimnīcu darbības novērtējumā tiks ņemti vērā klīniskie indikatori, kā arī pamazām tiks ieviests mehānisms stacionāro pakalpojumu vērtēšanā iekļaut arī struktūras datus (māsu proporcija, pilna laika speciālisti u.c.), procesu rezultātus (vidējais gultas dienu skaits, operāciju skaits u.c.), pacientu pieredzes novērtējums (PREMs rezultāti), pacientu drošības rādītājus, kā arī PROMS un izmaksu efektivitāti.

Vērtējumā tikšot ņemti vērā arī kvantitatīvie rādītāji - manipulāciju un pacientu skaits.

Konkrētas izmaiņas un to ieviešanas laiki VM paziņojumā nav nosaukti, vien klāstot, ka izmaiņas vērstas uz to, "lai iedzīvotāji varētu saņemt drošu un kvalitatīvu ārstniecību, efektīvi izmantojot pieejamos resursus".

Sanāksmes laikā klātesošie vienojušies, ka turpinās "detalizētu diskusiju" par metodisko centru izveidi un darbības principiem. Metodisko centru izveide esot daļa no slimnīcu tīkla stiprināšanas priekšlikumiem ar mērķi nākotnē nodrošināt kvalitatīvu ārstniecību pacientiem. Klātesošie atzinuši, ka metodisko centru izveides priekšlikums ir atbalstāms, taču nepieciešams laiks diskusijām, lai izstrādātu labāko modeli un sadarbības mehānismus veselības aprūpes nozares sadarbībai kvalitātes standartu un vadlīniju ieviešanā un pielietošanā.

VM akcentē, ka esošais slimnīcu tīkls Latvijā tiks saglabāts, taču plānota virzība uz tādu veselības aprūpi, kur vienkāršākos un ikdienā vairāk pieprasītos gadījumos pacients var saņemt drošu un kvalitatīvu ārstniecību tuvāk mājām, bet specializēto veselības aprūpi vairāk centralizēti, piemēram, reģionālajās vai klīnisko universitāšu slimnīcās, kur iespējams uzturēt augstu kvalitātes līmeni, pateicoties gan pieejamajiem resursiem, gan ārstēto pacientu skaitam, kas ir indikators tam, lai ārsti varētu uzturēt atbilstošu profesionālo līmeni.

Plānojot izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālajā nodrošinājumā Latvijā, svarīgi būšot stiprināt sadarbību starp ārstniecības iestādēm un visu veselības aprūpes līmeņu starpā, vēsta VM.

"Lai pacienti saņemtu savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un lai efektīvi varētu plānot nozarē pieejamos cilvēkresursus, infrastruktūru un finansējumu, VM turpina diskusijas ar nozares organizācijām un ārstniecības iestādēm par slimnīcu tīklu," teikts ministrijas paziņojumā.

Informatīvo ziņojumu par līdz šim paveikto un priekšlikumiem par slimnīcu turpmāko darbību ministrija iesniegusi valdībā, ko Ministru kabinets plānojot izskatīt 30.maijā.

LTV raidījums "De facto" iepriekš informēja, ka VM sagatavotie priekšlikumi slimnīcu tīkla sakārtošanai paredz gan metodisko vadības centru izveidi vienādas ārstēšanas kvalitātes nodrošināšanai, gan arī piedāvājumu virknē reģionu slimnīcu izslēgt vairāku profilu speciālistus no uzņemšanas nodaļu diennakts pieejamības. Saskaņā ar šo piedāvājumu, daudzviet pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās Latvijas reģionos uzņemšanas nodaļās vairs nebūtu ķirurgu un/vai anesteziologu-reanimatologu diennakts dežūru.

"Mēs pasakām, ka tādi būs, slimnīcas vērtē. Un tad mēs pieņemam lēmumu, ko darīt tālāk ar tām slimnīcām, jo, pieņemot šo lēmumu, mēs nevaram... Viena lieta ir šie kritēriji, otra lieta ir, cik ilgā laikā NMP dienests var aizbraukt, un kā pacients var nokļūt uz šejieni, un uz ārstniecības iestādi. Otra lieta, kas mums ir jāpārskata, un tas ir minēts, varbūt tas tur tik labi nenolasās - tā saucamais hospitalizācijas plāns," izmaiņu plānus raksturojusi VM Ārstniecības departamenta vadītāja Sanita Janka.

Aģentūra LETA savukārt ziņoja, ka attiecībā uz slimnīcu tīkla izmaiņām VM paredz noteikt obligāti nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumu profilus slimnīcām līdz 2023.gada 30.decembrim, lai stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā. Turpmāk kā obligāti nodrošināmie stacionārie veselības aprūpes pakalpojumu profili būtu nosakāmi terapija, kas ietver arī hronisko pacientu aprūpi, ķirurģija, dzemdniecība, ginekoloģija, pediatrijas, traumatoloģija un insulta vienība.

Piemēram, piektā līmeņa slimnīcas jeb klīniskās universitātes slimnīcas specializētos visos pakalpojumu profilos, piemēram, kardioloģijā, apdegumos, neiroķiruģijā, onkoloģijā, neiroloģijā, rehabilitācijā, traumatoloģijā, pediatrijā, dzemdniecībā, ķirurģijā un citos, kamēr ceturtā līmeņa slimnīcās netiks sniegti kardioloģijas, neroķirurģiskie pakalpojumi, kā arī ar apdegumiem saistītie pakalpojumi.

Trešā līmeņa slimnīcas specializēsies pediatrijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā, ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, otrā līmeņa - ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, bet pirmā līmeņa - tikai terapijā un akūtajā rehabilitācijā.

Tāpat VM paredz noteikt vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes kritērijus slimnīcu pakalpojumu profiliem līdz 2023.gada 30.decembrim.

Slimnīcām arī būšot iespēja attīstīt papildu profilus, saskaņojot ar VM, ja ir atbilstošas kompetences cilvēkresursi, materiāltehniskais nodrošinājums, iespējas sniegt neatliekamo palīdzību attiecīgajā profilā.

Vēl VM plāno meklēt risinājumus hronisko pacientu aprūpes un aprūpes uzlabošanas iespējām īpaši Rīgas plānošanas teritorijā, attīstīt starpinstitucionālo primārās un sekundārās aprūpes sadarbību slimnīcu tīkla ietvarā. Būtiski ir arī pilnveidot slimnīcu sadarbību, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu, pēc iespējas nedublējot sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, sadarbību ārstniecības personāla un infrastruktūras plānošanā un izmantošanā, kā rezultātā tiks uzlabota pamata pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, vienotu pacientu plūsmu un ārstēšanu starp ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim.

Papildu VM no 2024.gada plāno izveidot deviņas metodiskās vadības institūcijas, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas klīniskās vadlīnijas, algoritmus, pacienta ceļus un kvalitātes kritērijus. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca pārraudzīs kardioloģiju, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - pediatriju un bērnu psihiatriju, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca - onkoloģiju, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs - psihiatriju, bet Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" - rehabilitāciju.