Reģionālās un lokālās slimnīcas ir neziņā par savu nākotni. Jau tagad lēš, ka rudenī medicīniskie pakalpojumi būs tikai par maksu, vēsta ReTv.
“Mēs sarēķinājām par pagājušo gadu sniegtajiem pakalpojumiem - neatbilstība, ko valsts nav samaksājusi par ārstētajiem pacientiem, ir 88 miljoni. Ja skatāmies uz šo gadu, tad no aprīļa, ko esam vienojušies ar ministriju, kura piekrīt tam visam, ka nepietiekamība līdz gada beigām ir 78 miljoni, tas nozīmē kaut kad septembris, varbūt augusts, ir laiks, kad beigsies finansējums. Slimnīcām būs jādomā, kā sniegt pakalpojumus,” Skrundas televīzijai saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Kalējs piebilst, ka, visticamāk, tad pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Ne viens vien slimnīcas vadītājs atzīst - lai slimnīcas varētu pastāvēt, tās tiek dotētas no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, kurus varētu novirzīt attīstībai un labākai samaksai par sniegto pakalpojumu. Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš: “Mēs katru mēnesi tērējam aptuveni piecus procentus no iekrājumiem, lai varētu nosegt tās vajadzības, kas ik mēnesi vajadzīgas pašreiz darbības nodrošināšanai. Mēs zaudējam uz nākotni.”
“Viens ir tas, ka netika pieņemts budžets. Mums bija ārkārtīgi lielas neskaidrības, kā plānot šo gadu. Ir pieaugušas minimālās algas, kas slimnīcām nav kompensētas. Ir pieaugušas arī minimālās mēnešalgas, kas jāmaksā. Arī ārstniecības personām stāsies spēkā no pirmā aprīļa, joprojām arī šobrīd vēl nav skaidrības par finansējumu, kā mums būs, kā tiks pārrēķināti tarifi, līdz ar to ir ļoti grūti plānot nākotni šobrīd,” saka Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Edgars Siliņš.
Latvijas Slimnīcu biedrībā ir 37 biedri - slimnīcas un veselības centri no visiem Latvijas reģioniem.
