Pagājušajā gadā Veselības inspekcija (VI) saņēmusi 18 iesniegumus par higiēnas režīma neievērošanu ārstniecības iestādēs, intervijā aģentūrai LETA pavēstīja iestādes vadītāja Anita Slokenberga.
Pārsvarā tie bija iesniegumi par individuālo aizsardzības līdzekļu neizmantošanu, proti, ārstniecības personas neizmantoja maskas. Tāpat inspekcija ir saņēmusi sūdzības par neatbilstošiem sanitāriem mezgliem kādā izglītības iestādē, kā arī veikusi pārbaudes arī sociālajos aprūpes centros.
Slokenberga gan piebilda, ka, salīdzinot ar 2021.gadu, šo sūdzību skaitā pieauguma nav. VI uzrauga higiēnas prasību ievērošanu, turklāt ne tikai ārstniecības iestādēs, bet arī izglītības iestādēs, skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, pirtīs, kā arī sociālās aprūpes centros.
Vienlaikus Slokenberga norādīja, ka patlaban sāpīgs jautājums esot inflācija, jo finansējums tiešā veidā ietekmē ārstniecības iestāžu darbu. Taču ikvienas ārstniecības iestādes mērķis ir sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Kā piemēru viņa minēja 2010.gadu, kad tika samazināti slimnīcu tarifi, pielīdzinot tos zemākajām likmēm reģionālajās slimnīcās, bet jau 2011.gadā sekoja patēriņa cenu pieauguma vilnis un inflācija bija 4,4%.
"Tarifos nedaudz ir pielikta sadaļa, kas attiecas uz algu jautājumu, bet tarifā ir arī otra daļa, kas ir saistīta ar pakalpojumu, un tur ietilpst gan medikamenti, gan pārsienamais materiāls, gan aparatūras un visas infrastruktūras uzturēšana. Ja tagad inflācija bija 22%, tad tajās slimnīcās, kur nepārtraukti strādā radioloģijas bloks, intensīvās terapijas bloks, operāciju bloks, laboratorija, uzturēšanas izmaksas pieaug ļoti strauji. Es domāju, ka uzturēšanas izmaksu pieaugums ir par 30-40%. Tādēļ tas ir ļoti būtisks jautājums," uzskata VI vadītāja.
Rezultātā tiek ielaistas saslimšanas, un viens iemesls, Slokenbergas vērtējumā, varētu būt tas, ka pacientam ilgi ir jāgaida uz kādu izmeklējumu vai pie kāda noteikta speciālista. Tomēr viņa norādīja, ka ir arī otra daļa, un tie ir cilvēki, kas īsti par savu veselību nerūpējas un pēc palīdzības vēršas novēloti.
Pērn arī imunologa Jevgēnija Ņikiforenko lieta izgaismoja virkni problēmu VI, kā rezultātā atklājās, ka daudzi procesi nav sakārtoti. Stājoties amatā, Slokenberga sāka to sakārtošanu, bet konkrētais gadījums pamudināja visus aktīvi iesaistīties, lai saprastu, kas nestrādā pareizi. Rezultātā ir uzlaboti iekšējie procesi, VI uz iesniegumiem raugās sistēmiski, reizi nedēļā kopā ar visu departamentu vadītājiem iziet cauri visiem iesniegumiem, un tos iesniegumus, kur ir aizdomas par pacienta tiesību aizskārumu, īpaši izvērtē. Ir piesaistīti arī divi juristi, kas specializējas pacientu tiesībās.
"Tas viss arī pamudināja iniciēt to, ka ir nepieciešamas izmaiņas Pacientu tiesību likumā. Tāpat ir svarīgi, lai ārstniecības iestādes pacientu tiesību ievērošanā izveidotu sistēmisku pieeju un mēs to varētu identificēt. Tostarp ir svarīgi, vai ir izveidotas atbilstošās procedūras, vai tās ir saprotamas un tiek pielietotas, nevis ir tikai pielīmētas pie sienas. Katram tās ir jāsaprot, un tai ir jābūt ārstu darba ikdienai," uzsvēra Slokenberga.
Viņa norādīja, ka ir trīs galvenie noteikumi, lai pacients varētu justies droši. Pirmkārt, viņam ir jāsaņem pilna informācija par savu slimību, par ārstēšanas plānu un to, kāds ir sagaidāms rezultāts. Turklāt informācija pacientam par to, kas ir sasniegts, ir jāsaņem pēc katra posma ārstēšanas plānā.
Otrkārt, pacientam ir jāizskaidro izmeklējumu būtība, pacientam no izmeklējumiem ir tiesības arī atteikties, un ārstam tad jāspēj piedāvāt alternatīva.
Treškārt, ikvienam pacientam ir tiesības, ka viņu ārstniecības procesā pavada tā sauktā atbalsta persona, vai tas būtu ģimenes loceklis, radinieks vai jebkura pacientam tuva persona. Turklāt tas neattiecas tikai uz pacientiem ar invaliditāti, bet uz jebkuru. Slokenberga uzsvēra, ka veselības aprūpe, manipulācijas, pati ārstniecības iestāde nav sasirgušā pacienta ikdiena, tā ir ārstniecības personas darba ikdiena. Pacientam tas rada papildu stresu, un tādēļ, ciktāl tas ir iespējams, būtu jāļauj, lai kopā ar pacientiem var būt pavadošā persona, kas var nomierināt un būt kopā.
"Pacientu tiesību īstenošanas plāns nav evakuācijas plāns pie sienas, tā ir sistēmiska pacientu tiesību īstenošanas procedūra ārstniecības iestādē, kuru pārzina un īsteno iestādē, un ja tā, tad komunikācija ar pacientu ir tā redzamā daļa, kuru nodrošina. Es teiktu, ka tā ir nepārtraukta pacientu pieredzes monitorēšana, analīze un uzlabojumi ikdienā. Turklāt ir arī jāvērtē, vai pacients visu saprot, jo viņam tajā brīdī, iespējams, ir sāpes vai viņš ir uztraucies par savu veselību. Tieši ārstniecības persona ir tā, kura šajā brīdī ir vesela un atrodas savā darba vietā, tādēļ tieši ārstniecības personai ir jāuzņemas iniciatīva komunikācijā pie tam ar atgriezenisko saiti, lai pārliecinātos, ka sniegtā informācija ir saprasta," skaidroja Slokenberga.