Primārajai veselības aprūpei nav resursu, lai tiktu galā ar pacientu pieplūdumu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢA) viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
Viņa vērtējumā, primārā veselības aprūpe Latvijā nonākusi līdz brīdim, kad nākas aizvien vairāk domāt par prioritātem, jo ģimenes ārsti vairs nespēj nodrošināt visu pakalpojumu klāstu. Patlaban primārajai veselības aprūpei nav resursu, lai tiktu galā ar pacientu pieplūdumu un aprūpēt viņus pienācīgi un kvalitatīvi, uzsvēra Dzalbs.
Ģimenes ārsts vērsa uzmanību iniciatīvai digitalizēt informāciju par iedzīvotāju vakcināciju, uzsverot, ka ģimenes ārstiem nav cilvēka, kas ar to nodarbosies. LLĢA ir pārliecināta, ka nevarēs šo iniciatīvu realizēt. Turklāt rudenī ārsti varētu būt izvēles priekšā - vakcinēt vai ievadīt datus, vai samazināt vakcināciju un tajā pašā laikā atvēlēt resursus darbam par datiem. Tomēr būtu jāizvēlas par labu pacientiem, pārliecināts ģimenes ārsts.
"Mums noteikti jāveido sistēma, kur ģimenes ārsts nav tas, kurš šķiro un uzņemas atbildību, kam kas pienākas un kam nē. Ir jāsaprot, ka šobrīd primārā veselības aprūpe ir viens vienīgs birokrātijas aparāts, ģimenes ārstiem ir tik daudz pienākumu, ir jāveic dažādas pārbaudes, jāpārliecinās par dažādām lietām, jāsadarbojas ar vismaz 25 institūcijām. Tīri fiziski jaunos pienākumus nevarētu veikt," sacīja Dzalbs.
Viņš piebilda, ka mediķiem būtu jākoncentrējas uz savu pakalpojumu sniegšanu, bet citām institūcijām attiecīgi jābūt tām, kas spēj izvērtēt, kas pienākas iedzīvotājiem.
Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina atzina, ka iedzīvotāju nepieciešamība pēc ģimenes ārstiem pieaug, kā rezultātā aug arī to slodze. To ietekmējot gan Covid-19 masveidīga pārslimošana, gan arī Latvijas iedzīvotāju novecošana. Tomēr viņa uzsvēra, ka, nespējot atrast līdzekļus primārai veselības aprūpei, "vēlāk maksāsim par akūtām slimībām, ielaistām slimībām, nespēju novērst nāves, kas rezultēsies lielās izmaksās un iedzīvotāju nekvalitatīvā veselībā".
Ortveina norādīja, ka vajadzību kļūst vairāk, līdz ar to rodas jautājumus, vai pietiek ar esošo resursu lielām ārstu praksēm vai varbūt jāsamazina cilvēku skaits tajās un jāpalielina ģimenes ārstu skaits, lai pakalpojumus varētu saņemt visi iedzīvotāji. Kā risinājumu viņa saskata primāras veselības aprūpes digitalizēšanu, kā arī dot iespēju ģimenes ārstiem, kuri to vēlas, apvienoties kopīgās praksēs, tādējādi padarot viņu darbu efektīvāku.
Savukārt LLĢA vadītāja, Saeimas opozīcijas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) vērsa uzmanību arī veselības aprūpei piešķirtajam budžetam, norādot, ka tas ir katastrofāls. Viņa ir pārliecināta, ka drīzumā no mediķu organizācijām un pacientiem sekos mediķu organizāciju skarbi, mērķtiecīgi soļi.
"Nevar pieļaut, ka jau no vasaras Latvijā būs privātā medicīna," uzsvēra deputāte.