Meņģelsone novērojusi gadījumus, kur veselības aprūpes sistēma ir augstprātīga, kur pacients nav vērtība

Viņa uzsvēra, ka būtiska nozīme ir kultūras maiņai, ietverot attieksmi pret pacientiem, ārstiem, jo patlaban attiecības starp ārstu un pacientu, ārstu un māsu vai māsu un māsu palīgu bieži vien ir tas sāpju punkts, ka rada vairāk problēmu nekā naudas trūkums. Ministre arī piebilda, ka kopš stāšanās amatā ir novērojusi gadījumus, kur veselības aprūpes sistēma ir augstprātīga, kur tā pastāv tikai sistēmas dēļ un kur pacients nav vērtība. Tādēļ, viņas vērtējumā, kultūras, attieksmes maiņa, motivācija un nostādinājums no valsts puses ir tas, kas īsā laika posmā varētu būt risināms.

Tāpat Meņģelsone uzsvēra, ka, pirms ieviest vai uzlabot kādu lietu, sākumā būtu jāsaprot, vai tā ir saprotama, jēdzīga un ērta, un kā piemēru viņa minēja bēdīgi slaveno e-veselību. Proti, ja tā tiktu ieviesta, iepriekš pavaicājot ārstiem viņu viedokli par to, vai sistēma ir ērta, palīdz ikdienā, uzlabo darbu un ļaus veltīt vairāk laika pacientiem, tad tā neradītu tik daudz problēmu kā šobrīd.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Daiga Behmane norādīja, ka šī brīža situācija Latvijā atbilst krīzes situācijai, jo ir reāls apdraudējums gan veselības aprūpes iestāžu, gan citu sistēmu darbībai, kā rezultātā slimnīcu vadītāji nezina, kā rīkoties. Viņas vērtējumā, Latvija šobrīd vairs nespēj nodrošināt veselības aprūpes sistēmas pamatuzdevumu - iedzīvotāju universālu, uz solidaritāti un taisnīgumu balstītu veselības aizsardzību vai aprūpi. Tas attiecīgi rada rindas, sekundārās aprūpes pakalpojumu nepieejamību, kā arī valsts apmaksāto pakalpojumu nepieejamību.

Behmane uzskata, ka valdībai arī ir jāgrib sadarboties, tostarp arī tehnoloģiju izplatītājiem, ārstniecības personām, asociācijām un citiem. Viņa norādīja, ka noturīgas sistēmas veidošana ir virzība uz profilaksi, pacientu risku novērtēšanu, savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanas uzsākšanu, kā arī virzībā balstītiem aprūpes modeļiem - primārās un ambulatorās aprūpes reāla prioritāte, aprūpes integrācija, digitālās infrastruktūras sadarbspēja. Tāpat būtiska nozīme ir datu pieejamībai, lai atbalstītu integrētas un digitālās aprūpes sniegšanu.

Vienlaikus būtiska loma ir arī universitātei, primāri attīstot darbinieku nākotnes prasmes. Piemēram, patlaban RSU tiek gatavotas mācību programmas digitālajā veselībā, darbībās ar datiem, datu analīzi.

Tāpat, Behmanes vērtējumā, svarīgi ir virzīties uz pierādījumos balstītu sistēmas pārvaldības instrumentu piedāvājumu saistībā ar veselības aprūpes finansēšanu, pārvaldību, darbaspēku, tehnoloģijām, e-veselību, pakalpojumu sniegšanu un citiem faktoriem. Viņa atzina, ka politikas dokumentus Latvijā raksta labi, tomēr neviens no esošajiem plāniem veselības aprūpē nav līdz galam īstenots, jo nav prasts izvēlēties pareizos instrumentus, lai sasniegtu izvirzītās prioritātes.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis Valts Ābols piebilda, ka pārāk maz tika ieguldīts vienotā stratēģiskajā redzējumā. Latvijā ir rakstīti un veidoti daudzi dažādu slimību plāni, bet tie nav īstenojušies, jo nav sekojis nepieciešamais finansējums. Tāpat, viņaprāt, svarīga loma ir arī komunikācijai, ko var mācīties un uzlabot jebkurā situācijā.

"Svarīgi runāt par dialogu, kurā esam gatavi sadzirdēt, nevis tikai izteikt savas domas. Tas prasa rūpīgi darbu un kopā strādāšanu. Mēs nesargājam savus mediķus, lai viņi paliktu šeit, bet tas ir jādara, jo pretējā gadījumā visas valstis tādā veidā meklē iespējas piesaistīt ārstus no citām valstīm. Ir jādara lietas, kas nevis deg, bet tās, kas ir svarīgas, bet nav degošas. Bieži vien tās svarīgākās paliek neizdarītas," atzina Ābols.

Katra ārsta minūte maksā dārgi, tāpēc tehnoloģijām un digitalizācijai ir jāpalīdz ārstiem, bet politikas veidotājiem un slimnīcu vadītājiem jāpalīdz plānot resursus, pārliecināta Meņģelsone, uzsverot, ka galveno mērķu sasniegšanai jāizmanto un jāveido digitalizācija kā līdzeklis nevis otrādi.

Tikmēr Paula Stradiņa klīniskās universitātes valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš izteicās, ka, iespējams, varētu vienoties, ka netiks samazināti publiskie izdevumi, bet tā nauda, kas šobrīd tiek ieguldīta energoresursu kompensēšanā, tiktu ieguldīta veselības aprūpē. Viņš vērtēja, ka, iespējams, tad krīzes tiks pārvarētas, taču tam ir vajadzīgi lobiji, spēja pārliecināt vienam otru un iegūt sabiedrotos.