Vairāk nekā trešdaļai jeb 35% sieviešu, kas dzemdībās saskārušās ar negatīvu attieksmi no medicīnas personāla puses, piedzīvotais ir mazinājis vēlmi radīt nākamos bērnus, secināts aptaujā par dzemdību pieredzi Latvijā, ko veikusi pētījumu kompānija "Norstat Latvija", publiciste Agra Lieģe-Doležko un uzņēmēja konsultante Olga Procevska.
Kopumā 36% Latvijas slimnīcās dzemdējušo sieviešu ir piedzīvojušas emocionālu vai fizisku vardarbību dzemdībās.
Ceturtdaļā jeb 26% gadījumu medicīnas personāls vienmēr ir lūdzis piekrišanu medicīniskām manipulācijām dzemdību gaitā. 31% aptaujāto sieviešu atzinušas, ka piekrišana viņām lūgta tikai epizodiski, un tikpat daudzas atbildējušas, ka piekrišana nav lūgta nemaz.
Situācija ir ievērojami labāka, runājot par jaundzimušā veselības stāvokļa izskaidrošanu - 43% no sievietēm, kas piedzīvojušas negatīvu attieksmi no medicīnas personāla puses, atzīst, ka par jaundzimušā veselības stāvokli mediķi sniedza visu informāciju saprotamā veidā.
Sievietes, kuras dzemdībās piedzīvojušas emocionālu vai fizisku vardarbību, medicīnas personāla attieksmi kopumā raksturo kā neitrālu vai pat drīzāk iejūtīgu, un tikai 25% novērtē to kā drīzāk vai pilnībā neatbalstošu.
"Rezultāti parāda, ka kopumā sievietes ir pateicīgas medicīnas personālam par sniegto atbalstu. Bet tas nemaina faktu, ka daļa piedzīvo ļoti rūgtus mirkļus, kas atstāj ietekmi uz sieviešu turpmāko dzīvi. Jau šobrīd redzam, ka būtu nepieciešams valstiskā līmenī pievērsties tēmas padziļinātai izpētei, tādējādi ne tikai konstatējot faktu, bet arī izstrādājot ieteikumus, kā mainīt situāciju", sacīja "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera.
Skaidrojot medicīnas personāla negatīvo attieksmi un rīcību, sievietes kā galveno iemeslu min mediķu nepietiekamo izglītotību par cieņpilnu attieksmi, kā arī padomju kultūras ietekmi. Pēc Procevskas sacītā, lai arī sievietes ir piedodošas un tolerantas arī pret negatīvu pieredzi, šis pētījums ir skaidrs signāls Latvijas sabiedrībai kopumā un konkrēti mediķiem - "ja vēlamies tikt ārā no postpadomju stāvokļa, mums ir radikāli jāmaina attieksme pret dzemdībām un dzemdējošām sievietēm". Viņa neapšauba, ka mediķu zemās algas neatvieglo situāciju, taču cilvēcīga attieksme lielā mērā nav naudas, bet gan kultūras jautājums
Tikmēr Lieģe-Doležko norādīja, ka šos rādītājus nedrīkst ignorēt, ņemot vērā, cik bieži valsts pārvaldes līmenī tiek runāts par nepieciešamību uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā. Viņas vērtējumā, valsts institūcijām dzemdību iestādēs notiekošo vajadzētu sākt uztvert nopietni un risināt pēc būtības.
Procevska vēl piebilda, ka dzemdībās piedzīvota vardarbība atstāj sekas uz mūžu, un to apliecina gan sāpju pilnie stāsti, ar kuriem pētījumā dalījušās respondentes, gan daudzi pētījumi citās valstīs, kas parāda, ka traumatiska pieredze dzemdībās mazina mātes iespējas izveidot ciešu sakni ar bērnu un ievērojami palielina pēcdzemdību depresijas risku.
Pētījums veikts brīvprātīgi, bez komerciāliem mērķiem un sponsoru atbalsta, balstoties pārliecībā par šīs tēmas svarīgumu Latvijas sabiedrībai. Aptaujā piedalījusies 2591 sieviete no 18 līdz 60 gadu vecumam (lielākā daļa vecumā no 30 līdz 40 gadiem). No šīm sievietēm 1440 bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu kādā no Latvijas slimnīcām.
Aptaujā noskaidrots, ka izplatītākās dzemdību vardarbības formas ir aizvainojoši komentāri par mātes ķermeni, svaru, izskatu vai rīcību, pārmetumi par "neprasmi" dzemdēt, zīdīt vai aprūpēt bērnu, kā arī palīdzības saucienu ignorēšana.