Otro balstvakcīnu saņēmuši tikai 3,4% no balstvakcināciju saņēmušām personām

Nacionālā veselības dienesta dati uz 5.janvāri liecina, ka vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 72%, bet pirmo balstvakcināciju bija saņēmuši 42,1% no pamatvakcināciju noslēgušām personām. Vecuma grupā virs 65 gadiem pirmo balstvakcināciju bija saņēmuši 46,3% no visiem iedzīvotājiem.

Savukārt dati uz 18.janvāri liecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā 84 636 jeb 4,5% personu ir saņēmuši vismaz vienu vakcinācijas devu, neskaitot pirmo poti, tātad viņi ir saņēmuši balstvakcināciju vai pabeiguši pamatvakcinācijas kursu. No tiem 43 136 jeb 11% personu bija vecuma grupā virs 65 gadiem. Tikmēr otro balstvakcīnu saņēmuši tikai 3,4% no balstvakcināciju saņēmušām personām.

Kopumā uz 2023.gada 20.janvāri bija reģistrēti 934 vakcinācijas kabineti ārstniecības iestādēs - reģionālajās un pašvaldību iestādēs, universitāšu slimnīcās -, ģimenes ārstu praksēs, feldšeru - vecmāšu punktos.

Veselības ministrijas (VM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka šobrīd Latvijā plaši izplatās ne tikai SARS-CoV-2 vīruss, bet arī citi akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izraisītāji - gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss un citi.

Savukārt notekūdeņu monitoringa rezultāti liecina, ka Latvijā šobrīd ir izplatīti dažādi SARS-Cov-2 varianti, tai skaitā izplatās arī XBB mutācijas. Piemēram, XBB (BA.2.75) paveida izplatība šobrīd svārstās no 1,7% Tukumā līdz 99,1% Rēzeknē, kur novērota augstākā šī paveida izplatība Latvijā.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra prognozēm tuvāko četru nedēļu laikā saslimstības pacēlums saistībā XBB variantu izplatību vēl nav gaidāms, pēc tam tas var būt, taču tiek prognozēts, ka tas būs ne lielāks, kā bija vērojams 2022.gada augustā un septembrī. VM gan norāda, ka XBB.1.5. riska vērtējums kopējā populācijā ir zems, savukārt vidējs risks ir vakcinētām riska grupas personām, bet augsts tas ir neaizsargātām personām.

Kopumā kopš oktobra otrās puses novērots pakāpenisks reģistrēto saslimšanas gadījumu samazinājums, kas daļēji saistīts ar testēšanas apjoma samazinājumu. ES/EEZ valstīs kopumā vidējie rādītāji liecināja par līdzīgu tendenci, un arī 2023.gada janvārī reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits turpina samazināties.

Vienlaikus VM norāda, ka, ņemot vērā zemo aktuālo vakcinācijas aptveri, Covid-19 vīrusa paveids XBB.1.5 var radīt risku neaizsargātām personām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, nevakcinētiem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti (atkarībā no viņu imunitātes pret SARS-CoV-2). Attiecīgi, VM vērtējumā, nepieciešams turpināt senioru, personu ar hroniskām slimībām, grūtnieču, ilgstošas sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku, ārstniecības personu vakcināciju pret Covid-19, īpaši pievēršot uzmanību tam, lai vakcināciju saņemtu tie cilvēki, kuri nav saņēmuši primāro vakcināciju vai pirmo balstvakcinācijas devu.

Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka no 2022.gada janvāra līdz oktobrim, primārā vakcinācija samazina risku 3,8 reizes pret vidēji smagu vai smagu slimības gaitu, bet balstvakcinācija 4,3 reizes, salīdzinot ar iedzīvotājiem bez vakcinācijas. Primāro vakcināciju noslēgušiem letālu gadījumu risks Covid-19 dēļ ir 4,5 reizes zemāks, bet balstvakcīnu saņēmušiem - 7,9 reizes zemāks. Vakcinētām riska grupas personām risks ir vidējs, bet augsts tas ir neaizsargātām personām.