Bērnus Latvijā vakcinē aizvien mazāk
Veselības ministre Līga Meņģelsone vienojusies ar Imunizācijas valsts padomi (IVP) regulāri tikties, lai pārrunātu aktualitātes, kā arī imunizācijas kalendāru un valsts nodrošināto vakcināciju iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Tikšanās laikā ministre iepazīstināja IVP ar darbības prioritātēm, 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu, panākto vienošanos, ka 2023.gadā nodrošinās valsts apmaksātu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju 12 līdz 14 gadus (ieskaitot) veciem zēniem un vakcināciju pret garo klepu 14 gadus veciem bērniem un grūtniecēm.
Ministre arī norādīja uz izglītības sektora lomu sabiedrības vakcinācijas veicināšanai, paužot, ka kvalitatīvas veselības izglītības nodrošināšana izglītības iestādēs ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, jau sākot no šī gada septembra. Tādēļ viena no VM prioritātēm ir aktīvs kopīgs darbs ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai šo mērķi sasniegtu.
Tikšanās laikā tika atzīts, ka vakcinācija ir viens no sabiedrības drošības pasākumiem un tā dod tikai ieguldījumu sabiedrības veselībai. Speciālisti uzsvēra ieguvumus vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), pneimokoku infekciju, gripu, kā arī sniedza datus par vakcinācijas aptveri bērniem Latvijā, kam ir tendence samazināties.
Pēc ekspertu norādītā, valsts apmaksātu vakcināciju pret CVP būtu nepieciešams nodrošināt plašākām jauniešu grupām, tostarp arī zēniem līdz 18 gadu vecumam. Lai panāktu pēc iespējas plašāku vakcinācijas pārklājumu un mazinātu CPV izplatību, nepieciešams vakcinēt pret CPV gan meitenes, gan zēnus un dot iespēju vakcīnu saņemt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Ilgtermiņā noteikts vakcinācijas līmenis sabiedrībā nozīmētu saslimstības mazināšanu vai pat to vēža veidu izskaušanu, ko izraisa šis vīruss, skaidroja speciālisti.
Tāpat pasaulē ir pieejama plašāka spektra vakcīna pret pneimokoku infekciju, kas pasargā no lielāka skaita šīs baktērijas paveidiem. Speciālisti aicina ņemt vērā, ka pateicoties līdzšinējai vakcinācijai ir mainījies Latvijā izplatīto pneimokoku spektrs, tādēļ, lai pasargātu sabiedrību no šobrīd izplatītajiem pneimokoku paveidiem, nepieciešams nodrošināt jaunākas paaudzes vakcīnas.
Speciālisti arī aicināja laicīgi gatavoties nākamai gripas sezonai un vakcinācijai pret gripu rudenī, tostarp akcentējot atbilstošu vakcīnu izvēli noteiktām vecuma un veselības problēmu grupām.
Padomes pārstāvji vairākkārt uzsvēra arī ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz vakcinācija, kas pasargā Latvijas sabiedrību no saslimšanas un izmaksām veselības aprūpei pēc tam. Veselības ministre ar IVP vienojās tikties regulāri, lai pārrunātu aktualitātes un labāko imunizācijas kalendāru un valsts nodrošinātās vakcināciju iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka valdība 31.janvārī atbalstīja grozījumus "Vakcinācijas noteikumos", kas paredz 2023.gadā turpināt zēnu vakcināciju pret CVP, kā arī pusaudžu un grūtnieču vakcinēšanu pret garo klepu. Kopumā valsts budžeta finansējums rasts, lai nepārtrauktu vakcinācijas kalendārā ietvertos pasākumus, kas uzsākti 2022.gadā.